Ievads


Mēs atrodamies Wellington Wells, maza pilsēta uz salas, kas atrodas netālu no Lielbritānijas. Kuru Otrā pasaules kara laikā okupēja vācieši, kā arī pārējo Lielbritāniju. Neskatoties uz to visu vāciešiem turpināja izrādīt pretestību austrumos, tāpēc Wellington Wells iedzīvotājiem piedāvāja vienošanos. Atdot visus bērnus, kas jaunāki par 13 gadiem un vācu tanki nenopostīs pilsētu. Uz ko Velsieši  piekrita, tas gan atstāja manāmu morālu traumu uz visiem iedzīvotājiem, sirdsapziņa sāka mocīt! No kā sākās depresija, vēlme aizmirst notikušo un viss izrietošais no dotā morālā stāvokļa.


Cik labi, ka nesen tika izgudrots jauns preparāts, JOY jeb prieka tablete, kas guva pārsteidzošu popularitāti iedzīvotāju rindās. JOY darbojās ļoti vienkārši – izraisa eiforiju un prieku un apspiež visas sliktās atmiņas. Protams, ir daži manāmi BET, ar laiku cilvēks zaudē vispār jebkādas atmiņas atskaitot svaigākas un spilgtākās. Halucinācijas un pilnīgi neadekvāta realitātes uztvere, kas traucē redzēt tālāk par savu degunu.


Atmosfēra


1964 gadā, kad mēs sākam spēlēt visa pilsēta ir krasi mainījusies. Ir galvenais rajons kur viss ir sakopts, ir sava infrastruktūra, ārsti , policisti un viss ko vajag pilsētai. Taču JOY iedarbības tas viss ir tikai skaista fasāde. Galvenais rajons ir pilns ar narkomāniem, kas lieto JOY, kā konfektes, un izraisīto halucināciju dēļ neredz kas notiek ārpus utopijas, un pat apkārt viņiem.
Cilvēki ēd sapuvušus produktus, tā dēļ viņi savos utopijas darbos nav diez ko produktīvi. Ballītēs sit žurkas, domājot ka tās ir Penjatas, kas pilnas ar konfektēm, kuras tie ēd. Un visu laiku ir pārmērīgi laimīgi un smaidīgi par notiekošo. Visus kas atsakās, vai vairs nevar lietot Prieka zāles met ārā uz citiem rajoniem prom no utopijas, kur tie kļūst par klaidoņiem vai nogalina citus, ļīķus nogrūžot ārā, kaut kur klaidoņu apkaimē, attaisnojot nogalināto prombūtni ar atvaļinājumu.


Ārpus galvenā rajona, visapkārt ir sabrukušas mājas un kara sekas, klaidoņi, bandīti un dažādi citi utopijas atstumtie.

Galu galā spēles pasaule ir sabiedrība, kas ieslēdzās savā utopijas pasaulē, ir visu laiku zem narkotisko vielu iedarbības un neliekas ne zinis par visu slikto kas notiek. Un visus kuriem kaut kas nepatīk tiek izmesti ārā no utopijas, lai tie viņiem netraucē dzīvot ilūzijā.


Sižets

Visā šajā slimajā sabiedrībā mums būs jāpavada ~ 25 stundas spēlēs laika. Kur mums pastāstīs un parādīs, šīs sapuvušās sabiedrības būtību, iemeslus un pārdzīvojumus.

Spēle norit no 3 personāžu skatu punkta.


Pirmais ir Artūrs Hastings, kurš grib aizmukt no salas, lai atrastu savu brāli Persiju, kuru nolaupīja vācieši. To viņš atceras pārstājot lietot JOY. Ar laiku atceroties arvien vairāk un rokot sevī, Artūrs atceras to dienu, kad viņa brāli aizveda prom kopā ar pārējiem bērniem, kas jaunāki par 13 gadiem. Tikai atcerētais liek viņam saprast, ka viņš ir sev melojis visu šo laiku un patiesība nav priekš visiem. Kas tad notiek uzzināsiet paši, ja izdomāsiet spēli iziet.


Otrais personāžs ir Sallija Boila, kas mūk no salas, sava bērna dēļ, kas ir pirmais bērns pēdējo 15 gadu laikā, jo JOY izraisa arī neauglību.  Caur Sallijas acīm mēs redzam otru pusi medaļai. No kā izritēja mans stāsts par halucinācijām un ka visa pilsētā ir narkomāni.


Trešais ir Olivers Stakijs, bijušais karavīrs, kurš grib atvērt acis visiem Wellington Wells iedzīvotajiem, kas varēja sakaut vāciešus, bet savu baiļu dēļ padevās, un ir tagadējā situācijā. Ar laiku gan aptver cik ļoti viss ir sagājis sviestā šajā pasaulē un izlemj bēgt.

Īsuma sižets ir aizraujošs un detalizēts ar ko liek pārdzīvot līdzi katram personāžam un aizdomāties par dzīves izvēlēm. 8/10

Spēles gaita un mehānika.


Spēlē ir izdzīvošanas un kraftinga (crafting) sistēma. Sāksim ar izdzīvošanu. Personāžam vajag ēst, gulēt un dzert. Ir jāseko līdzi, lai visi rādītāji būtu vienmēr augstā līmenī, ja gadījumā kāds nokritās diezgan zemu tad, mums iedod debafu. Debafi gan nav tik lieli, kas liek diezgan vienaldzīgi attiekties pret sekošanu līdzi skalām – ēdiens, dzēriens, miegs. Kas atteicās uz ārējiem faktoriem no kuriem ir jāsargās, kā piemēram , sals, karstums, radiācija vai kas tamlīdzīgs. Tie spēlē nav. Ir gāzmaska ko jālieto toksiskos apstākļos, kurus sastopam spēlē dažas reizes, bet kopumā tas arī viss. No paša sākuma ir vieta kur, ēst, dzert, gulēt. Savā bunkurā tu vari atrast visu ko tev vajag, lai izdzīvotu. Secinājums – no izdzīvošanas ir takai nosaukums un kopēja mehānika, bez kuras var iztikt, katru kasti nav jātaisa vaļā un nav jāceļ augšā visu ko redzi.



Krafting sistēma, ar to ir līdzīgi kā ar izdzīvošanu. Ir daudz lietas ko var uztaisīt, bet no visa vairuma patiešām ir vajadzīgi – ierocis, jebkurš kurš sit stiprāk; ārstējos krēms un atmūķene. Vismaz man nekas vairāk neprasījās. Visu ar ko var doties kaujas laikā izmantot gandrīz nesanāk, jo pretinieki ļoti ātri samazina distanci un no granātas varat nomirt paši. Bet intereses pēc var mēģināt uztaisīt visu, kas ir piedāvājumā un saprast vai tas viss ir vajadzīgs Jums.


Slēpšanās (stealth) mehānika ir ne pārāk iespaidīga, bet viņa ir. Var slēpties krūmos, miskastēs un mest pudeles vai akmeņus, lai novērst uzmanību. Bet kopumā bija neinteresanta man un visu laiku nospēlēju ar taktiku – skrien un sit pa seju.

Sižets ir interesants un patīkams, bet der tika vienai reizei. Mehānikas spēle var arī nebūt attiecināms gan uz izdzīvošanu, gan uz slēpšanos un krafting mehāniku, bet bez tām spēle būtu ļoti tukša un neinteresanta. Rezultātā spēli iesaku, bet tikai vienai reizei un tikai sižeta dēļ.

Vērtējums

7/10

Bet tas ir tikai mans viedoklis, spēlējiet spēles un izveidojiet savu priekštatu.