Šī bija viena no tām spēlēm, kas mani ievilka videospēļu pasaulē. Man palaimējas uzspēlēt Stronghold: Crusader neilgi pēc tās relīzes, tālajā 2002. gadā. Vēl biju jauns un no spēles sapratu maz, bet te arī slēpjas tās burvība. Vienkārša un aizraujoša. Palūkosim cik labi tā spēj konkurēt ar mūsdienu modernajām spēlēm.

Apskata nolūkiem izmantoju Steam platformā iegādāto Stronghold: Crusader HD spēles versiju, loģisku apsvērumu dēļ. 800×640 izšķirtspēja diezvai kādam vēl liktos pieņemama. Tā ir pieejama tikai par nieka 7.99 eiro.

Stronghold: Crusader sevī apkopo pils būvēšanas simulatoru ar RTS elementiem. Stratēģija, ar ko pieiet spēlei ir atkarīga no pieejamo resursu daudzuma. Kad zelts sāk plūst straumēm, mana armija drīz vien izskatās pēc Persiešu Impērijas no 300. Tas protams nenozīmē, ka pretinieku varēs vienkārši sabradāt. Vismaz ne visus. Ja resursu ir maz – ir jāspēlē gudri. Jānovērtē situācija, jāmeklē pretinieka vājie punkti un armija jāveido tā, lai tā spētu cīnīties ar pretinieku vienībām. Vienvārdsakot – spēle liek domāt, un būsim godīgi, bieži tas negadās mūsdienās.

No visām spēles sesijām, ko izspēlēju zaudēt gan nācās visai reti. Pie vainas noteikti nav spēles AI, jo sarežģītība ir visai zolīda. Ja zaudē pret AI, visticamāk tā ir Tevis paša vaina. Izvēloties sarežģītības līmeni, nemainās datora spēles stils. Vienīgās izmaiņas ir starta pozīcijās, kas pie augstākiem uzstādijumiem, novietos AI ar resursiem bagātākās vietās un starta resursu apjomā. Pietiekoši daudz spēlējot, ar laiku sāc uztvert AI nianses un spēle kļūst vieglāka.

Jāsaka, ka par 8 eiro, iegūstam apbrīnojami daudz satura. Pašlaik tuvojos 50 stundu atzīmei. Spēlē ir vairāk kā 80 dažādi karšu scenāriji. Tas ir neskaitot Free Mode, kurā varam izvēlēties AI spēlētājus, starta pozīcijas un pieejamos resursus. Taču, ja neviena no kartēm Tevi neuzrunā – uztaisi to pats. Spēlē ir iebūvēts karšu veidotājs, un tas nebūt nav tik sarežģīts, kā Warcraft 3 vai Starcraft editors. Šis ir vairāk no Heroes of Might and Magic sērijas. Tas vēl nav viss! Zvani tulīt un saņem kampaņu ar stāstu bonusā! Jokus pie malas, jā spēle sevī iekļauj sižetisku kampaņu, kura sākas visai viegla, taču ātri vien kļūst par sarežģītu puzli. Visai daudz, par tādu mazu summu vaine?

Multiplayer režīms arī ir pieejams, taču ņemot vērā spēles oriģinālo iznākšanas datumu, tas aprobežojas ar standarta deathmatch. Lielisks iemesls tādai sen aizmirstai lietai, kā LAN party.

Ja ir jāmin, kas negatīvs – tas ir AI. Kā jau teicu spēles stils īpaši nemainās un ar laiku iemācies to apiet. Grafikas varbūt kādam arī traucēs, taču labās ziņas ir tādas, ka spēli var palaist uz tostera. 

Noslēgumā pateikšu – RTS faniem noteikti patiks. Par tik smieklīgu summu, manuprāt arī visiem citiem būtu jāiemēģina. Ir pārsteidzoši, ka spēle no 2002. gada vēl arvien ir spējīga mani aizraut uz tik ilgu laiku. Ņemot vērā, ka šis ir retro apskats – vērtējuma nebūs. Tikai mana rekomendācija nepažēlot 8 eiro, potenciāli garām, jautrām stundām.