Neatkarīgi no tā, vai gribat izveidot jaunu vai uzlabot datoru, centrālais procesors ir ļoti svarīgs. Lielāka takts frekvence un kodolu skaits var būtiski ietekmēt vispārējo veiktspēju, nodrošinot adaptīvāku sistēmu, raitāku spēli un ātrāku intensīvu uzdevumu, piemēram, video rediģēšanu. Turklāt čips, ko izvēlaties, diktēs arī mātesplates izvēli, jo katram CPU ir nepieciešama tikai konkrēta ligzda un plate.

Ja jūs jau daudz zināt par CPU un vēlaties sniegt ieteikumus, droši varat darīt to komentāros. Taču, lai kāds būtu procesors, ko izvēlaties, šeit ir dažas lietas, kas jāņem vērā.

TLDR

• jūs nevarat nošaut greizi ar AMD vai Intel: ja vien apsverat pašreizējās paaudzes CPU (AMD Ryzen 2000 vai Intel 8-as paaudzes “Coffee Lake”), un paturat prātā to, ka Intel nedaudz labāk darbojas ar spēlēm un pārlūkošanu un AMD pierāda sevi labāk uzdevumu veikšanā, piemēram, ātrāku video rediģēšanu.

• Takts frekvence ir svarīgāka par kodolu skaitu: Lielāka takts frekvence paātrina vienkāršu , bieži veicamu uzdevumu, piemēram, spēļu, veiktspēju, bet vairāk kodolu palīdzēs ātrāk tikt cauri laikietilpīgām darba slodzēm.

• Izvēlieties jaunāko paaudzi: ilgtermiņā jūs neietaupīsiet daudz naudas, izmantojot vecāku čipu.

• Budžets pilnai sistēmai: Nesavienojiet spēcīgu CPU ar vāju datu krātuvi, RAM un grafisko karti.

• Virstaktēšana nav paredzēta visiem: lielākajai daļai cilvēku šķiet loģiskāk iztērēt 30 – 60 euro vairāk un iegādāties augstas klases čipu.

AMD vai Intel: Kuru izvēlēties?

Līdz 2017. gadam AMD gāja visai švaki, bet ar savu Ryzen un tagad Ryzen 2 (2000 sērijas) CPU arhitektūru uzņēmums ir sasniedzis veiktspējas līmeni ar Intel. Daži fani vienmēr pastāvēs par savu viedokli, bet, ja Jūsu sirds nepieder vienam vai otram zīmolam, Jums vajadzētu būt atvērtiem gan pret vienu, gan otru.

Intel joprojām ir līderis no IPC puses  (Instructions Per Cycle vai tas, cik daudz instrukciju čips var izpildīt noteiktā laikā), kas padara to labāku, lai veiktu vieglus uzdevumus (daudzas spēles, Web sērfošana un dažas Adobe programmatūras). AMD ir tendence piedāvāt vairāk kodolu un pavedienu, tādējādi uzlabojot profesionālo video rediģēšanu un animāciju.

Ko jūs vēlaties darīt ar savu centrālo procesoru?

Lai gan ir vilinoši tērēt tik daudz naudas, cik jūs varat atļauties par centrālo procesoru, jūs varētu ietaupīt daļu savas naudas citām komponentēm. Nosakiet procesora veidu un maksimālo budžetu, pamatojoties uz to, kas jādara datoram.

  • Pamatuzdevumi:  50€ – 100€  diapazons. Ja jums vajag CPU, kas ļauj skatīties video, pārlūkot tīmekli un veikt tādus pamatuzdevumus kā teksta apstrāde un vieglas izklājlapas darbs, tad bāzes līmeņa CPU ar diviem vai četriem kodoliem var būt tieši tas, kas jums nepieciešams. Bet, ja jūs bieži vien uzreiz veicat vairāk nekā vienu no šiem uzdevumiem, labāk būtu pakāpties vienu vai divus modeļus uz augšu. Piemēram Ryzen 3 vai Intel Pentium ir šī cenu diapazona augstākajā galā un Intel Celeron vai AMD Athlon zemākajā galā.
  • Spēles: 150€ – 200€. Ja jums galvenokārt interesē spēļu veiktspēja, Jums ir nepieciešams vismaz vidējais Intel Core i5 vai AMD Ryzen 5 CPU. Ņemot vērā, ka grafiskai kartei ir lielāka nozīme spēlēšanā nekā procesoram, var ietaupīt naudu, un nepirkt jaudīgāku Core i7 vai Ryzen 7 CPU.
  • Budžeta darba stacija vai virstaktēšana: 250€ – 300€ diapazons. Ja vēlaties vairāk kodolus vai ātruma tādām lietām kā video rediģēšana, vai vienkārši vēlaties ātru, spējīgu sistēmu ar skatu uz nākotnes skaitļošanas uzdevumiem, tad laba izvēle būtu Core i7, Core i9 vai Ryzen CPU. Tos jūs , arī, varat apsvērt, ja vēlaties virstaktēt, lai gan zemāki AMD Ryzen CPU arī atbalsta virstaktēšanu.
  • Darbstacija: 350€ +. Ja jūs bieži gaidāt minūtes vai stundas, lai pašreizējā sistēma atveidotu 3D animāciju vai 4K video, vai arī nodarbojaties ar apjomīgām datu bāzēm un sarežģītu matemātiku, apsveriet iespēju izmantot Intel Core X vai AMD Threadripper CPU. Šie zvēri piedāvā milzīgus fizisko kodolu daudzumus (līdz pat 18, nākotnē iespējams arī vairāk) ekstrēmai multitāskošanas (piemēram, spēlēšana pie augstiem iestatījumiem, straumējot un rediģējot) vai laikietilpīgus skaitļošanas uzdevumus. Biznesa lietotāji var apsvērt Intel Xeon vai AMD EPYC procesoru, bet tie nav patērētājiem draudzīgi.

Kuras pāaudzes CPU izvēlēties?

Katru gadu Intel un AMD atsvaidzina savas procesoru līnijas ar jaunu arhitektūru. Pašreizējā Intel jaunakā paaudze ir “8. Gen Core Series”, jeb “Coffee Lake”. AMD jaunākie čipi ir daļa no Ryzen 2000 (Ryzen 2) līnijas. Aplūkojot modeļa numuru, tā paaudzi var noteikt pēc četru skaitļu pirma cipara (piemēram, 8 Core i 7-8400 vai 2 Ryzen 7 2700X).

Lai gan jūs joprojām varat atrast pārdošanā vecākas procesoru paaudzes, mēs neieteiktu tās izvēlēties, ja vien jūs neturēsieties pie mātesplates, kas neatbalsta jaunākos CPU. AMD Ryzen šeit gan ir izņēmums, jo AMD sola AM4 saderību vismaz 4 Ryzen paaudzēm. Jūs parasti neietaupiet daudz naudas, arī pārejot uz pēdējo procesoru paaudzi. Piemēram, cenu starpība starp novecojušu 7. pāaudzes Core i 5-7400  un tā aizvietotāju, 8. paaudzes Core i 5-8400 ir tikai daži eiro.

Kā atšifrēt modeļu nosaukumus un numurus?

Zīmju un numuru kopums, kas veido CPU nosaukumu, var būt mulsinošs. Intel un AMD lielāko daļu no saviem čipiem sadala trīs kategorijās “labs, labāks, labākais”, sākot ar Core i 3/Ryzen 3, līdz Core i 5/Ryzen 5 un beidzot (vismaz pamata CPU klāstā) ar Core i7/Ryzen 7. Intel ir Core i9 kā jauns ekstrēms/premium līmenis (Core i 9-7980XE, kura cena ir aptuveni 2200 €). Taču lielākajai daļai lietotāju šie čipi ir nevajadzīgi un ir labi ārpus lielākās daļas budžeta.

Lietotājiem ar zemāku budžetu Intel piedāvā savus Celeron un Pentium CPU (Pentium ir nedaudz ātrāks), kamēr AMD ir sava Athlon līnija. Ārkārtīgi augstā līmenī atradīsiet AMD Threadripper un Intel Core X sēriju, kā arī Core i9.

Atgriežamies pie tā ,kas tie par modeļu numuriem, kas nāk pēc 3, 5, vai 7? Pirmais cipars apzīmē produkta paaudzi (Intel Core i7-8700 ir 8. paaudzes pamatprocesors, bet AMD Ryzen 5 2600 ir otrās paaudzes Ryzen procesors. Pārējie cipari ir tikai norāda dažādus modeļus rindā, bet augstākie parasti ir labāki (ar vairāk kodoliem un/vai augstāku takts frekvenci), savukārt “K” Intel CPU nosaukuma beigās nozīmē, ka tas ir atslēgts, lai virstaktētu. Tikai saujiņa galveno Intel čipu ir ar “K”, bet visi AMD Ryzen procesori ir atslēgti virstaktēšanai (nav nepieciešams “K” apzīmējums). X AMD modeļa skaitļu beigās nozīmē lielāku takts frekvenci.

Vai tev vajadzētu virstaktēt?

Virstaktēšana, centrālā procesora novešana līdz tā robežai, liekot tam darboties ar lielāku takstfrekvenci nekā noteiks rādītājos, ir mākslas forma, ko daudzi izmanto entuziasti. Tas protams nāk ar riskiem – augstakām temperatūrām un strāvas padevi, kas savukārt var novest pie neatgriezeniskiem bojājumiem.

Lai panāktu, ka centrālais procesors sasniedz lielāku takts frekvenci, nekā tas tiek norādīts uz kastītes, gandrīz noteikti, iztērēsit papildu līdzekļus uzlabotai dzesēšanas sistēmai un virstaktēšanai draudzīgai mātesplatei. Lai gan visi jaunākie AMD CPU  ir virstaktējami, ja vēlaties to pašu paveikt ar Intel čipu, par vienu no tā K-sērija procesoriem būs japiemaksā papildus. Kad Jūs aprēķināsiet visas šīs papildus izmaksas, Jums būs labāk, ja budžetā iekļausiet vēl ~50-70 € priekš CPU, kuram ir lielāks “apgriezienu” skaits. Un atcerieties, ka pat tad, ja jums ir pareizais aprīkojums , Jūs joprojām varat sabojāt savu centrālo procesoru.

Kas ir galvenie CPU rādītāji un uz kuriem ir jaskatās pirmkārt?

Ja aplūkojat konkrētā centrālā procesora specifikāciju lapu, jūs redzēsiet daudz skaitļu. Lūk, par ko ir vērts raudzīties.

  • Takts Frekvence: mērās gigahercos (GHz), tas ir ātrums, ar kādu procesors darbojas, tātad lielāks ir ātrāks. Moderni centrālie procesori pielāgo savu frekvenci uz augšu vai uz leju atkarībā no uzdevuma un to temperatūras, tāpēc bieži tiek parādīts pamata(minimālā) takts frekvence un turbo (maksimālā) frekvence.
  • Kodoli: tie ir procesori iekš procesora, ja tā var teikt. Modernajiem centrālajiem procesoriem ir no diviem līdz 18 kodoliem, un lielākā daļa procesoru ietver četrus līdz astoņus kodolus. Katrs kodols pats spēj izpildīt savus uzdevumus. Ja vien nēesi uz super zema budžeta , tu gribi vismaz četrus kodolus.
  • Plūsmas(Threads): tas ir neatkarīgo procesu skaits, ko CPU var apstrādāt uzreiz, kas teorētiski būtu tas pats, kas kodolu skaits. Tomēr daudziem procesoriem ir vairāku plūsmju iespējas, kas ļauj vienu kodolu izmantot vairākiem uzdevumiem paralēli. Intel sauc šo par Hyper-Threading un AMD to sauc par SMT (Simultaneous Multithreading). Vairāk plūsmju nozīmē labāku veiktspēju lietotnēs ar augstām multiuzdevumu prasībām , piemēram, video redaktoros.
  • TDP: termiskās projektēšanas profils/jauda (TDP) ir maksimālais siltuma daudzums, ko rada mikroshēma, mērot vatos. Zinot, ka, piemēram, Intel Core i 7-8700K TDP ir 95 vati, pārliecinieties, vai Jums ir dzesētājs, kas spēj izkliedēt šo siltuma daudzumu, kā arī to, ka Jūsu PSU var nodrošināt pietiekami daudz enegrģijas. Ir labi zināt, kāds ir TDP, lai varētu iegādāties pareizo dzesēšanas un barošanas iekārtu centrālā procesora atbalstam. Arī augstāks TDP parasti sakrīt ar labāku sniegumu.
  • Kešatmiņa — procesora datu bāzes kešatmiņa tiek izmantota, lai paātrinātu piekļuvi datiem un norādījumiem starp centrālo procesoru un RAM. Ir trīs veidu kešatmiņas: L1 ir visātrākā, bet saspiestākā, L2 ietilpīgāka, bet lēnāka, un L3 pati lielākā, bet dizegan “neoptimizēta” Ja dati, kas nepieciešami centrālajam procesoram, nav pieejami nevienā no šīm vietām, tie sasniedz RAM, kas ir daudz lēnāks.        Kešatmiņas lielumam nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību, jo to ir grūti pielīdzināt reālajai veiktspējai, un ir jāņem vērā  citi svarīgāki faktori.
  • IPC: pat ja jums ir divi centrālie procesori ar vienādu takts frekvenci un vienu un to pašu plūsmju skaitu, ja tie ir no dažādiem uzņēmumiem vai ir izgatavoti no vienas un tās pašas kompānijas dažādām arhitektūrām, tie izveidos dažādus IPC numurus (Instructions Per Clock cycle). IPC ir ļoti atkarīgs no centrālā procesora arhitektūras, tāpēc mikroshēmas no jaunākām paaudzēm (piemēram, 8. pāaudzes Core i 7 salīdzinājumā ar 7. pāaudzes Core i 7) būs labākas nekā vecākām modelim.  IPC parasti netiek uzskaitīts kā specifikācija un parasti tiek mērīts, izmantojot etalona testēšanu, tāpēc labākais veids, kā par to uzzināt, ir lasīt recenzijas.

Kas ir vairāk svarīgs: Takts frekvence , kodoli vai plūsmas?

Atbilde uz šo jautājumu tiešām ir atkarīga no jūsu vajadzībām. augstāka taksts frekvence dos ātrāku atbildes reakciju un programmas ielādes laiku (lai gan arī tur galvenais ir RAM un atmiņas ātrums). Augstāka takts frekvence nozīmē arī to, ka viens plusmas uzdevumi (piemēram, audio rediģēšana ) var notikt ātrāk. Daudzas populāras spēles joprojām ir maz atkarīgas no plusmas.

Taču daudzas mūsdienīgas programmas var izmantot daudzu kodolu un plūsmju priekšrocības. Ja veicat daudz sīku uzdevumu vienlaikus vai rediģējat augstas kvalitātes videoklipus, vai veicat citus sarežģītus, laikietilpīgus CPU-noslogojošus uzdevumus, ir jāpiešķir prioritāte kodolu skaitam. Bet lielākajai daļai spēlmaņu un universālo datoru lietotāju pietiek ar ātrumu no 3 līdz 4 GHz ar četrām līdz astoņiem kodoliem.

Kāda ligzda ir nepieciešama šim centrālajam procesoram?

Dažādiem procesoriem ir nepieciešami dažādi ligzdu veidi. Ja Jums jau pieder mātesplate un nevēlaties to aizstāt, jāiegādājas centrālais procesors ar pareizo ligzdas tipu. Pretējā gadījumā ir jāpārliecinās, vai iegādātā mātesplate ir saderīga ar jauno procesoru.

Ar savas pašreizējās paaudzes Ryzen un Athlon daļām (neskaitot Threadripper) AMD ir pieņēmis vienotu ligzdu —AM4 un apsolīja minētās ligzdas atbalstu līdz 2020. gadam. Tas nozīmē, ka ar BIOS atjauninājumu var ievietot pirmās paaudzes Ryzen čipu otrās paaudzes (un, iespējams, trešās paaudzes) Ryzen mātesplatē, un otrādi.

Savukārt Intel, no otras puses, pēdējos gados ir tendence neatbalstīt vecākas plates ar saviem jaunajiem čipiem , pat ja ligzda ir tiešī tāda pati. Piemēram, Intel ligzda LGA 1150 un 1151 atšķiras ar vienu tapu, un 1551 versija, kas īpaši paredzēta 8. paaudzes CPU, ir tāda pati kā iepriekšējiem 6. un 7. paaudzes procesoriem. Taču vecākas 1151 ligzdas mātesplates nedarbojas ar jaunākiem 1151 ligzdas CPUs, jo (Intel apgalvo) jaunākām mikroshēmām (kurām ir vairāk kodolu) ir atšķirīgas elektroapgādes apakšsistēmas vajadzības.

Šī ziņa ir sarūgtinoša no nākotnes uzlabojumu viedokļa, un tas nozīmē, ka jums ir jāiegādājas jaunāka, dārgāka mātesplate, lai iegūtu šībrīža jaunāko CPU, pat ja iepriekš ražotai platei ir visi vajadzīgie parametri.

Secinājumi

Izvēloties centrālo procesoru, vispirms pajautājiet, ko ar to darīt, pēc tam, kad esat izdomājis, cik daudz tērējat citiem komponentiem, piemēram, SSD, GPU, PSU un RAM. Lai gan procesori ir svarīgi, nav jēgas savienot pārī ātrdarbīgu mikroshēmu ar vāju grafiku (ja vien neesat spēlmanis) vai lēnu, griezīgu mehānisko cieto disku.