Informācija ir atjaunināta ar jaunākās paaudzes procesoriem 2020. gadā ar izņēmumu, kas ir Ryzen Zen 3, jeb 5000 sērijas procesori. Pašlaik tie ietilpst premium segmentā, jo piedāvā lielāku veiktspēju par tiešajiem konkurentiem, taču tajā pašā laikā pateicoties Covid-19 un lielajam pieprasījumam, tos ir ļoti grūti atrast veikalos, tādēļ arī pagaidām tie netiks salīdzināti. Par tiem atsevišķā rakstā – AMD Ryzen 5000 sērija pret Intel 10-to paaudzi – kuru izvēlēties?

Neatkarīgi no tā, vai gribat izveidot jaunu vai uzlabot datoru, centrālais procesors ir ļoti svarīgs. Lielāka takts frekvence un kodolu skaits var būtiski ietekmēt vispārējo veiktspēju, nodrošinot adaptīvāku sistēmu, raitāku spēli un ātrāku intensīvu uzdevumu veikšanu, piemēram, video rediģēšanu. Turklāt čips, ko izvēlaties, diktēs arī mātesplates izvēli, jo katram CPU ir nepieciešama tikai konkrēta ligzda un plate.

Tāpat kā lielākajai daļai plaša patēriņa tehnoloģiju tirgū, jums būs jāizlemj iegādāties labāko šobrīd pieejamo procesoru Ryzen 5000, kurus kā minēju iepriekš ir grūti dabūt, vai izvelēties ko no iepriekšējās paaudzes. AMD Ryzen 3000 procesori joprojām ir iespaidīgi, savukārt Intel turpina atkārtot savu 14 nm Skylake arhitektūru. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz cenu kritumu uz vienu kodolu, Intel Core i9-10900K nav tik iespaidīgs, lai gan Core i5-10600K ir daudz pievilcīgāks tiem, kas galvenokārt nodarbojas ar spēlēm un parastajiem skaitļošanas uzdevumiem. Savukārt ļoti labas alternatīvas, piemēram, ir Ryzen 7 37000X un 3800X, tie ir pieejami par saprātīgu cenu un tiek pārdoti  komplektā ar nesliktiem dzesētājiem.

Ja jūs jau daudz zināt par CPU un vēlaties sniegt ieteikumus, droši varat darīt to komentāros. Taču, lai kāds būtu procesors, ko izvēlaties, šeit ir dažas lietas, kas jāņem vērā.

TLDR

AMD ir apsteiguši Intel: Mūsdienās ar AMD procesoru Jūs pārsvarā saņemsiet vairāk par mazāku summu, ieskaitot jauku iekšējo dzesētāju un vairāk kodolu / pavedienu. Ja Jūs galvenokārt spēlēsiet tad, Intel joprojām varu būt nedaudz labāka izvēle par AMD priekš 1080p spēlēm (galvenokārt augstāku takts frekvenču dēļ). Tas arī ātrāk tiek galā ar tādiem uzdevumiem kā video renderēšana, taču tie ir daži procenti, kas manuprāt būtisku atšķirību nerada. Tāpēc no cenas skatupunkta, AMD nodrošina lielāku veiktspēju par saprātīgu cenu. Kā arī jaunāko PCIe 4.0 atbalstu uz saviem jaunākajiem čipiem.

Takts frekvence ir svarīgāka par kodolu skaitu: Lielāka takts frekvence paātrina vienkāršu, bieži veicamu uzdevumu, piemēram, spēļu, veiktspēju, bet vairāk kodolu palīdzēs ātrāk tikt cauri laikietilpīgām darba slodzēm.

Izvēlieties jaunāko paaudzi: ilgtermiņā jūs neietaupīsiet daudz naudas, izmantojot vecāku čipu.

Budžets pilnai sistēmai: Nesavienojiet spēcīgu Procesoru (CPU) ar vāju datu krātuvi (HDD vai SSD), operatīvo atmiņu (RAM) un grafisko karti (GPU).

Overclocking, vai takts frekvences paaugstināšana virs norādītā līmeņa nav paredzēta visiem: Netērējiet naudu ( 40-60 Eiro) par čipu kuram ir iespēja veikt virstaktēšanu ja negrasāties to darīt.

AMD vai Intel: Kuru izvēlēties?

Līdz 2017. gadam AMD gāja visai švaki, bet ar savu Ryzen un tagad Ryzen 3/Threadripper sērijām CPU AMD ir sasniedzis veiktspējas līmeni ar Intel un ar jaunāko 5 paaudzi to arī pārspēj. Protams daži noteikta brenda fani vienmēr pastāvēs par savu viedokli, bet, ja Jūsu lojalitāte nepieder vienam vai otram zīmolam, Jums vajadzētu būt atvērtiem gan pret vienu, gan otru.

Ko jūs vēlaties darīt ar savu centrālo procesoru?

Lai gan ir vilinoši tērēt tik daudz naudas, cik jūs varat atļauties par centrālo procesoru, jūs varētu ietaupīt daļu savas naudas citām komponentēm. Nosakiet procesora veidu un maksimālo budžetu, pamatojoties uz to, kas jādara datoram.

  • Pamatuzdevumi:  50€ – 150€  diapazons. Ja jums vajag CPU, kas ļauj skatīties video, pārlūkot tīmekli un veikt tādus pamatuzdevumus kā teksta apstrāde un offisa darbs, tad bāzes līmeņa CPU ar diviem vai četriem kodoliem var būt tieši tas, kas Jums nepieciešams. Bet, ja Jūs bieži vienlaikus veicat vairāk nekā vienu no šiem uzdevumiem, labāk būtu apsvērt vienu vai divus modeļus augstāk stāvošu procesoru. Piemēram Ryzen 3 vai Intel Pentium ir šī cenu diapazona augstākajā galā un Intel Celeron vai AMD Athlon zemākajā galā.
  • Spēles: 150€ – 250€. Ja jums galvenokārt interesē spēļu veiktspēja, Jums ir nepieciešams vismaz vidējas klases procesors, piemēram, Intel Core i5 vai AMD Ryzen 5. Ņemot vērā, ka grafiskai kartei ir lielāka nozīme spēlēs nekā procesoram, var ietaupīt naudu, un nepirkt jaudīgāku Core i7 vai Ryzen 7 CPU.
  • Budžeta darba stacija: 250€ – 350€ diapazons. Ja vēlaties vairāk kodolus vai ātruma tādām lietām kā video apstrāde, vai vienkārši vēlaties ātru, spējīgu sistēmu ar skatu uz nākotnes skaitļošanas uzdevumiem, tad laba izvēle būtu Ryzen 7 CPU.

    Darbstacija: 450€ +. Ja jūs bieži gaidāt minūtes vai stundas, lai pašreizējā sistēma atveidotu 3D animāciju vai 4K video, vai arī nodarbojaties ar apjomīgām datu bāzēm un sarežģītu matemātisku uzdevumu skaitļošanu, apsveriet iespēju izmantot Intel Core X vai AMD Threadripper CPU. Šie zvēri piedāvā milzīgus fizisko kodolu daudzumus (līdz pat 64 ) ekstrēmu vairāku uzdevumu izpildēm (piemēram, spēlēšana pie augstiem iestatījumiem, straumējot un rediģējot) vai laikietilpīgus skaitļošanas uzdevumus. Biznesa lietotāji var apsvērt Intel Xeon vai AMD EPYC procesoru, bet tie nav patērētājiem draudzīgi. Tie kas nevēlās maksāt par AMD Threadriper vai Intel Core X kā par mazu kompāniju, AMD 16 kodolu Ryzen 9 3950X vai 12 kodolu Ryzen 9 3900X ir lieliskas alternatīvas, kas piedāvā profesionālas darbstacijas iespējas parastiem mirstīgiem.

Kā atšifrēt modeļu nosaukumus un numurus?

Zīmju un numuru kopums, kas veido CPU nosaukumu, var būt mulsinošs. Intel un AMD lielāko daļu no saviem čipiem sadala trīs kategorijās “labs, labāks, labākais”, sākot ar Core i 3/Ryzen 3, līdz Core i 5/Ryzen 5 un beidzot (vismaz pamata CPU klāstā) ar Core i7/Ryzen 7 Core i9/Ryzen 9

Lietotājiem ar zemāku budžetu Intel piedāvā savus Celeron un Pentium CPU (Pentium ir nedaudz ātrāks), kamēr AMD ir sava Athlon līnija. Ārkārtīgi augstā līmenī atradīsiet AMD Threadripper un Intel Core X sēriju, kā arī Core i9.

Atgriežamies pie tā ,kas tie par modeļu numuriem, kas nāk pēc 3, 5, vai 7? Pirmais cipars apzīmē produkta paaudzi (Intel Core i7-8700 ir 8. paaudzes pamatprocesors, bet AMD Ryzen 5 2600 ir otrās paaudzes Ryzen procesors. Pārējie cipari tikai norāda dažādus modeļus rindā, bet augstākie parasti ir labāki (ar vairāk kodoliem un/vai augstāku takts frekvenci), savukārt “K” Intel CPU nosaukuma beigās nozīmē, ka tas ir atslēgts, lai virstaktētu. Tikai saujiņa galveno Intel čipu ir ar “K”, bet visi AMD Ryzen procesori ir atslēgti virstaktēšanai (nav nepieciešams “K” apzīmējums). X AMD modeļa skaitļu beigās nozīmē lielāku takts frekvenci.

Vai tev vajadzētu virstaktēt?

Virstaktēšana, centrālā procesora novešana līdz tā robežai, liekot tam darboties ar lielāku takts frekvenci nekā noteiks rādītājos, ir mākslas forma, ko izmanto entuziasti. Tas protams nāk ar riskiem – augstākam temperatūrām un strāvas padevi, kas savukārt var novest pie neatgriezeniskiem bojājumiem.

Lai panāktu, ka centrālais procesors sasniedz lielāku takts frekvenci, nekā tas tiek norādīts uz kastītes, gandrīz noteikti, iztērēsit papildu līdzekļus uzlabotai dzesēšanas sistēmai un virstaktēšanai draudzīgai mātesplatei. Lai gan visi jaunākie AMD CPU  ir virstaktējami, ja vēlaties to pašu paveikt ar Intel čipu, par vienu no tā K-sērija procesoriem būs japiemaksā papildus. Kad Jūs aprēķināsiet visas šīs papildus izmaksas, Jums būs labāk, ja budžetā iekļausiet vēl ~50-70 € priekš CPU, kuram ir lielāks “apgriezienu” skaits. Un atcerieties, ka pat tad, ja jums ir pareizais aprīkojums , Jūs joprojām varat sabojāt savu centrālo procesoru.

Kas ir galvenie CPU rādītāji un uz kuriem ir jāskatās pirmkārt?

Ja aplūkojat konkrētā centrālā procesora specifikāciju lapu, jūs redzēsiet daudz skaitļu un nosaukumu. Lūk, kam ir vajadzība pievērst uzmanību.

  • Takts Frekvence: mērās gigahercos (GHz), tas ir ātrums, ar kādu procesors darbojas, tātad lielāks ir ātrāks. Moderni centrālie procesori pielāgo savu frekvenci uz augšu vai uz leju atkarībā no uzdevuma un to temperatūras, tāpēc bieži tiek parādīts pamata(minimālā) takts frekvence un turbo (maksimālā) frekvence.
  • Kodoli: tie ir procesori iekš procesora, ja tā var teikt. Modernajiem centrālajiem procesoriem ir no diviem līdz 18 kodoliem, un lielākā daļa procesoru ietver četrus līdz astoņus kodolus. Katrs kodols pats spēj izpildīt savus uzdevumus. Ja vien neesi uz super zema budžeta , tu gribi vismaz četrus kodolus.
  • Plūsmas(Threads): tas ir neatkarīgo procesu skaits, ko CPU var apstrādāt uzreiz, kas teorētiski būtu tas pats, kas kodolu skaits. Tomēr daudziem procesoriem ir vairāku plūsmu iespējas, kas ļauj vienu kodolu izmantot vairākiem uzdevumiem paralēli. Intel sauc šo par Hyper-Threading un AMD to sauc par SMT (Simultaneous Multithreading). Vairāk plūsmu nozīmē labāku veiktspēju lietotnēs ar augstām multiuzdevumu prasībām , piemēram, video redaktoros.
  • TDP: termiskās projektēšanas profils/jauda (TDP) ir maksimālais siltuma daudzums, ko rada mikroshēma, mērot vatos. Zinot, ka, piemēram, Intel Core i 7-8700K TDP ir 95 vati, pārliecinieties, vai Jums ir dzesētājs, kas spēj izkliedēt šo siltuma daudzumu, kā arī to, ka Jūsu PSU var nodrošināt pietiekami daudz enerģijas. Ir labi zināt, kāds ir TDP, lai varētu iegādāties pareizo dzesēšanas un barošanas iekārtu centrālā procesora atbalstam. Arī augstāks TDP parasti sakrīt ar labāku sniegumu.
  • Kešatmiņa — procesora datu bāzes kešatmiņa tiek izmantota, lai paātrinātu piekļuvi datiem un norādījumiem starp centrālo procesoru un RAM. Ir trīs veidu kešatmiņas: L1 ir visātrākā, bet saspiestākā, L2 ietilpīgāka, bet lēnāka, un L3 pati lielākā, bet dizegan “neoptimizēta” Ja dati, kas nepieciešami centrālajam procesoram, nav pieejami nevienā no šīm vietām, tie sasniedz RAM, kas ir daudz lēnāks.        Kešatmiņas lielumam nevajadzētu pievērst pārāk lielu uzmanību, jo to ir grūti pielīdzināt reālajai veiktspējai, un ir jāņem vērā  citi svarīgāki faktori.
  • IPC: pat ja jums ir divi centrālie procesori ar vienādu takts frekvenci un vienu un to pašu plūsmu skaitu, ja tie ir no dažādiem uzņēmumiem vai ir izgatavoti no vienas un tās pašas kompānijas dažādām arhitektūrām, tie izveidos dažādus IPC numurus (Instructions Per Clock cycle). IPC ir ļoti atkarīgs no centrālā procesora arhitektūras, tāpēc mikroshēmas no jaunākām paaudzēm (piemēram, 8. paaudzes Core i 7 salīdzinājumā ar 7. paaudzes Core i 7) būs labākas nekā vecākām modelim.  IPC parasti netiek uzskaitīts kā specifikācija un parasti tiek mērīts, izmantojot etalona testēšanu, tāpēc labākais veids, kā par to uzzināt, ir lasīt recenzijas.

Kas ir vairāk svarīgs: Takts frekvence , kodoli vai plūsmas?

Atbilde uz šo jautājumu tiešām ir atkarīga no jūsu vajadzībām. augstāka takts frekvence dos ātrāku atbildes reakciju un programmas ielādes laiku (lai gan arī tur galvenais ir RAM un atmiņas ātrums). Augstāka takts frekvence nozīmē arī to, ka viens plūsmas uzdevumi (piemēram, audio rediģēšana ) var notikt ātrāk. Daudzas populāras spēles joprojām ir maz atkarīgas no plūsmas.

Taču daudzas mūsdienīgas programmas var izmantot daudzu kodolu un plūsmu priekšrocības. Ja veicat daudz sīku uzdevumu vienlaikus vai rediģējat augstas kvalitātes videoklipus, vai veicat citus sarežģītus, laikietilpīgus CPU-noslogojošus uzdevumus, ir jāpiešķir prioritāte kodolu skaitam. Bet lielākajai daļai spēlmaņu un universālo datoru lietotāju pietiek ar ātrumu no 3 līdz 4 GHz ar četrām līdz astoņiem kodoliem.

Kāda ligzda ir nepieciešama šim CPU?

Dažādiem procesoriem ir nepieciešami dažādi ligzdu veidi. Ja Jums jau pieder mātesplate un nevēlaties to aizstāt, jāiegādājas centrālais procesors ar pareizo ligzdas tipu. Pretējā gadījumā ir jāpārliecinās, vai iegādātā mātesplate ir saderīga ar jauno procesoru.

Ar savas pašreizējās paaudzes Ryzen un Athlon daļām (neskaitot Threadripper) AMD ir pieņēmis vienotu ligzdu —AM4 un apsolīja minētās ligzdas atbalstu līdz 2020. gadam. Tas nozīmē, ka ar BIOS atjauninājumu var ievietot pirmās paaudzes Ryzen čipu otrās paaudzes (un, iespējams, trešās paaudzes) Ryzen mātesplatē, un otrādi.

Savukārt Intel, no otras puses, pēdējos gados ir tendence neatbalstīt vecākas plates ar saviem jaunajiem čipiem , pat ja ligzda ir tieši tāda pati. Piemēram, Intel ligzda LGA 1150 un 1151 atšķiras ar vienu tapu, un 1551 versija, kas īpaši paredzēta 8. paaudzes CPU, ir tāda pati kā iepriekšējiem 6. un 7. paaudzes procesoriem. Taču vecākas 1151 ligzdas mātesplates nedarbojas ar jaunākiem 1151 ligzdas CPUs, jo (Intel apgalvo) jaunākām mikroshēmām (kurām ir vairāk kodolu) ir atšķirīgas elektroapgādes apakšsistēmas vajadzības.

Šī ziņa ir sarūgtinoša no nākotnes uzlabojumu viedokļa, un tas nozīmē, ka jums ir jāiegādājas jaunāka, dārgāka mātesplate, lai iegūtu šī brīža jaunāko CPU, pat ja iepriekš ražotai platei ir visi vajadzīgie parametri.

Secinājumi

Izvēloties centrālo procesoru, vispirms pajautājiet, ko ar to darīt, pēc tam, kad esat izdomājis, cik daudz esat gatavi iztērēt citiem komponentiem, piemēram, SSD, GPU, PSU un RAM. Lai gan procesori ir svarīgi, nav jēgas savienot pārāk ātrdarbīgu procesoru ar vāju grafisko karti vai lēnu, mehānisko cieto disku.