Nekas daudz nav mainījies kopš oriģinālā Crackdown. Es spēlēju kā Aģents, potenciāla pilns, pilsētā kuru pārvalda noziedzinieki. Vienīgais mans komunikācijas veids ar apkārtējo pasauli ir iešaut raķetes nezināmu korporatīvu noziedzinieku sejās. Gluži kā vecajos labajos laikos.
Izstrādātājs: Sumo Digital
Izdevējs: Xbox Game Studios
Relīze: 2019. gada 15. februārī
Cena: €59.99
Crackdown 3 notikumi risinās New Providence pilsētā, kuru kontrolē, ļaunā TerraNova CEO, Elizabeth Niemand. Viņa pakļauj iedzīvotājus un ir atbildīga par globāliem teroristu uzbrukumiem. Uzdevums ir soli pa solim iznīcināt dažādās uzņēmuma divīzijas, nogalinot to vadītājus, lai iegūtu pieeju TerraNova tornim, kas atrodas pilsētas pašā sirdī.
Pati karte esot vismaz divtik lielāka par oriģinālā Crackdown Pacific City, lai gan jāsaka tā viss gluži nelikās. Esmu pamanījis cilvēkus runājam, ka spēles karte ir visai nedzīva. Taču jāsaka, ka es galīgi nepiekrītu šim viedoklim. Jā tā ir pilna ar duci dažādu ikonu, kuras regulāri atkārtojas. Taču ja kārtīgi padomājam, šī spēle nav un nebūs, kas vairāk par sandbox, kurā ir iespējams šaut visu kas kustas un bieži vien arī nekustas. Pretinieki ir visur. To patiesībā ir tik daudz, ka ir grūti nobraukt kvartālu, lai Tavs auto netiktu uzspridzināts miljons mazos gabaliņos. Un tas manuprāt arī ir Crackdown 3 šarms – haoss ik uz katra soļa.
Spēles bosi ir visai unikāli un interesanti sākot no smailija, aiz kura slēpjas ļauns mākslīgais intelekts un beidzot ar izdekorēto milzi Kuli Naga. Šo personāžu ambīcijas un motivācijas tiek parādītas lieliski nostrādātās ainās, kas nedaudz atgādina japāņu animācijas filmas. Taču ar to arī viss beidzas. Neko vairāk par viņiem neuzzinam, ja neskaita audio torņus, kuros ir vēl nedaudz informācijas. Taču tad pienāk cīņa ar viņiem, un lai arī interesantas, pamatā tās ir pielaid mērķi pilnu ar svinu (vai raķetēm) un dodamies tālāk. Nekāda personāžu izaugsme. Sākums ir daudzsološs taču beigās ir lieki izniekots laiks.
Lai nokļūtu līdz bosiem ir jaizpilda atsevišķas misijas un vairākas reizes. Piemēram, kā var redzēt pirmo iespaidu video – lai tiktu līdz ļaunajam AI Roxy, ir jāneitralizē 5 vilcienu stacijas un tad ir pieejama cīņa. Bez bosu saistītām misijām ir pieejamas arī dažas blakus misijas. Piemēram kartē ir 12 punkti, kuros tiek turēti ieslodzīti civiliedzīvotāji. Atbrīvojot viņus visus, būs iespējams saņemt regulāru palīdzību no mazas armijas, kad šturmēsiet bosu torņus. Misijas pašas par sevi nepavisam nav grūtas, īpaši tās, kurās vajag uzhakot konkrētu punktu (piemēram ieslodzīto atbrīvošana). Lai arī cik daudz pretinieku tur nebūtu, iemetam vienu auto, ielecam pie paneļa, paturam nospiestu pogu uz pults un gatavs. Nav pat īsti nepieciešams cīnīties, tikai mazliet veiksmes, lai nenomirtu šī procesa laikā.
Tā saucamie piegādes punkti, jeb supply points ir pamatīgi vienkāršoti. Sērijas pirmajā spēlē, lai tos ieņemtu bija nepieciešams uzveikt bariņu pretinieku. Tagad atliek vien tajā piezemēties. Nav pat vajadzības izšaut vienu lodi. Šī ir spēles vienkāršošana, kas man īsti pie sirds neiet. Taču ir arī labas lietas – lai atslēgtu auto un ieročus, tos vairs nevajag nogādāt uz piegādes punktiem. Tie atslēdzas tiklīdz tajos iekāp, vai paņem rokās. Šie ir patīkami uzlabojumi.
No jaunievedumiem ir jāmin Proagandas Torņu misijas. Tajās ir nepieciešams uzrāpties, aizlekt un pārvarēt šķēršļus, lai nonāktu pašā galā un nomainītu esošo hologrammu pret Terija Krūza attēlu ar visai smieklīgiem viņa citātiem. Papildus protams arī tas, ka mēs vispār varam spēlēt, kā Terijs Krūzs. Diemžēl mūsu galvenais varonis ārpus šīm misijām arī netiek izmantots pēc viņa pilna potenciāla. Terijs, jeb Komandieris Jaxon nesniedz nekādus komentārus par notiekošo haosu. Ik pa laikam izmet kādu smieklīgu onelaineru vai Boomshakalaka, bet viņa galvenais uzdevums ir tīri estētisks.
Es skarbi nekritizēju spēli, kas savā būtībā ir supervaroņu simulators ar vienkāršām spēles mehānikām un dziļas domas, taču kaut nedaudz personības personāžiem noteikti par ļaunu nebūtu nācis.
Pati spēles mehānika ir visai aizraujoša. Nekad nav garlaicīgi un vienmēr ir ko darīt (līdz nepabeidz spēli, bet par to vēlāk). Mērķiem ir viegli trāpīt pateicoties lock on mehānikai, kas šoreiz darbojas daudz labāk nekā oriģinālajā spēle. Vadība ir ļoti laba un precīza, kontrolēt Aģentu gaisā ir viegli un baudāmi.
Pateicoties šiem elementiem, pasaules izpēte ir patīkama un sagādā daudz lielisku brīžu. Pasaule joprojām ir pilna ar veiklības lodēm, un tās visas savākt pati par sevi ir mini-spēle.
Iegūt jaunus prasmju līmeņus vairs nenozīmē tikai lielāku statistiku. Tagad katrs līmenis nāk ar jaunām spejām vai gadžetiem. Tas var būt ierocis, platforma, kas kalpo kā batuts, jauns auto u.c. Nav gluži revolucionāra sistēma, bet nedaudz variācijas spēlei piešķir. Jāsaka gan – vairumu ieroču un auto ir iespējams atslēgt ļoti ātri. To skaits arī liek nedaudz vilties. Lai gan daži ieroči, kā piemēram Graviton Tether un Oblivion kompensē šo trūkumu ar savām interesantajām mehānikām.
Pašu auto kontrole ir visai švaka. Neatkarīgi spēlējam ar klaviatūru vai pulti. Aģentu specializētie auto ir izņēmums, taču visi pārējie ir visai nelietojami. Braukšana ir tik nebaudāma, ka pamanījos ar to sasniegt tikai otro līmeni, jo pārsvarā visur pārvietojos “kājām”.
Pēc spēles kampaņas pievarēšanas īsti darīt vairs nav ko izņemot savākt atlikušās lodes un pabeigt auto sacīkstes. Spēli pievarēju 8 stundās, kas īstenībā ir visai bēdīgi priekš AAA 60 eiro spēles.
Jāsaka ka arī multiplayer režīms Wrecking Zone īpaši spēli nepagarina. Es pat teiktu – garlaicīgākais online šūteris kādu esmu spēlējis. Gluži tāpat kā kampaņā, tēmēšana ir automātiska ar lock on opciju. Nospied pogu un šauj. Uzvar tas kurš pirmais ir ieslēdzies savā mērķī. Šeit nav nekādas stratēģijas, ja nu vienīgi vienmēr līdz nēsā raķešu metēju.
Jaunā daudzsološā tehnoloģija no Microsoft – mākoņu kalkulēšana – ir interesanta, taču iekš šīs spēles bezjēdzīga. Jā principā visu karti ir iespējams iznīcināt, un to plūstoši attēlot palīdz datu centrs kautkur pasaulē, bet ja nav stratēģijas, tam nav nozīmes. Ēkām lidojam cauri itkā tās būtu no papīra. Tas varētu šķist interesanti konsoles dzīves cikla sākumā, bet tagad 2019. gadā neliekas nemaz tik īpaši. Wrecking Zone ir lieka laika tērēšana un tas varētu izskaidrot to, ka vairāk pat nav iespējams pieslēgties nevienam mačam. Visticamāk nav spēlētāju? Pieņemu, ka arī Metro relīze pie vainas.
Pēc spēles protams var savākt visu kas palicis, izspēlēt to vēlreiz ar draugu co-op režīmā un palielināt sarežģītību. Taču man ir grūti rekomendēt to par pilnu AAA spēles cenu.
Crackdown 3 ir pilns jautra haosa, taču tajā ir tikpat daudz izniekota potenciāla. Es negaidīju daudz no supervaroņu šūtera un spēle iekļāvās tajā ko gaidīju, taču satura daudzums un online režīms ir ļoti vājš. Game Pass tagad ir pieejams par nieka 1 eiro, un šādā formātā es absolūti rekomendēju šo spēli, bet ne ar pilnu 60 eiro cenas birku.
