Šis apskats nenāca viegli. Parasti stratēģijas spēlēs man ir svarīgi, lai spēle būtu viegli uztverama, bet ne tik viegli aptverama un paralēli arī interesanta. Pēc pamatīgas piespiešanās – jā spēle tiešam aizrāva, taču tā noteikti nebūs ar visiem. Kāpēc? Lasi apskatu vai skaties video zemāk.
Izstrādātājs: Triumph Studios
Izdevējs: Paradox Interactive
Relīze: 2019. gada 6. augusts
Cena: €49.99
Tiem kas varbūt nezin – Age of Wonders ir visai veca franšīze, kas aizsākas 1999. gadā. Pirmās trīs spēles bija ar fantāzijas novirzienu, taču šoreiz Triumph Studios izvēlējas Sci-Fi tematiku, piedevām debitēja franšīzi uz konsolēm. Spēle ir apskatīta uz PC izmantojot peli un klaviatūru, tādēļ nemācēšu īsti komentēt cik labi vai slikti tā spēlējas izmantojot konsoles pulti.
Spēle iekrīt tā saucamajā 4X žanrā (explore, expand, exploit, exterminate). Kādam šis termins noteikti saistīsies ar Civilization sēriju. Taču Age of Wonders nav vienkārši Civ klons. Spēle pamanās sevī apvienot arī tādas mehānikas ko atradīsim XCOM tipa spēlēs. Paņemam visu to labo un tad padarām to teju divreiz sarežģītāku.
Ķersimies vērsim pie ragiem, jeb kas tad īsti ir spēles galvenais trūkums? To izprast ir grūti. Pat spēle reizēm šķiet apmulsina sevi garajos skaidrojumos. Itkā apvienojam sevī divus izcilus žanrus – turn based combat un stratēģija, bet diemžēl spēle tā arī īsti nekad nepaskaidro, kā šāda žanra spēles spēlēt. Tā vietā es saņēmu veselu sējumu ar skaidrojumu kas tad īsti ir vienība, jeb cīnītāji. Taču nekur nav minēts tas, ka lai pilsēta maksimāli efektīvi ražotu resursus kolonisti ir secīgi jāsakārto. Spēle man tā arī īsti neizskaidroja kā pārvaldīt manu ekonomiku, lai sasniegtu savus mērķus.
Tas viss būtu vairāk vai mazāk skaidrs žanra veterāniem, īpaši Civ sērijas faniem. Taču jaunpienācēju šī spēle noteikti izbiedētu. Taču ne pārāk informatīvie apraksti prasmēm, ēkām, pētniecībai utml. var aizbiedēt arī veterānus. Šāda tipa spēlei tas ir kritiski svarīgi.
Spēlei ir sižets un kampaņas. Tās nav ne interesantas, ne garlaicīgas. Varētu teikt kaut kur pa vidu. Kamēr XCOM izmanto spēles misijas, lai soli pa solim palīdzētu apgūt spēles mehānikas, Age of Wonders vienkārši izstāsta visu piecos vārdos un atstāj tevi vienu pašu.
Pati kampaņa spēlētāju rausta visos virzienos. Sāku ar vienu pamatuzdevumu un piecās minūtēs to skaits desmitkāršojās.
Labi nav viss tik briesmīgi. Kad pāris desmitus stundu vēlāk esi uztvēris spēles gaitu, tā atveras. Kā jau minēju Age of Wonders visai pamatīgi aizņemas spēles elementus no citām franšīzēm. Taču ir arī šādi tādi jaunievedumi.
Spēles karte nesastāv tikai no sešstūriem, bet gan ir sadalīta papildus sektoros. Uz katra no tiem varam izbūvēt pilsētu, kas prasa daudz laika, vai arī kolonizēt, kas prasa daudz mazāk laika. Kolonizācija piešķirs resursus pilsētai, kas ar to robežojas. Savukārt pilsēta ļauj veidot jaunas vienības.
Divas pilsētas blakus vienu otrai būvēt nevar. Atsevišķos sektoros resursu ir vairāk, citos atkal mazāk. Ātri vien jau sāc plānot kā efektīvāk izplēst savu koloniju un noturēt kontroli pār sektoriem.
Kas attiecas uz cīņām, ir nianses kas tās atšķir no XCOM. Pirmkārt jau ir lielāka vienību dažādība, kā arī ir iespējams cīnīties ar līdz pat 42 vienībām vienlaicīgi. To gan es neiesaku, šādas cīņas pārāk ievelkas, ņemot vērā to cik daudz vēl nāksies tajās iesaistīties. Tiem kam XCOM tipa spēles nav pa prātam ir poga Auto Combat, kas visu atrisina automātiski.
Cīņas mehānikas satur tādas iespējas kā apdullināt pretinieku vienību, lai pārtrauktu tās kustību, sargāšana, kas automātiski izšauj pa pretiniekiem, kas pietuvojas pārāk tuvu u.c.
Spēle arī ir visai interesanta diplomātijas sistēma, kas ļauj veidot attiecības ar citām frakcijām, kas atrodas kartē. Tās bieži vien izsniegs dažādus uzdevumus, kas palīdzēs iegūt labāku reputāciju. Reputācija ir svarīga tādēļ, ka tas dod vieglāku piekļuvi atsevišķiem sektoriem, tehnoloģijām, vienībām utml. Slikta reputācija savukārt novedīs pie tā, ka visi un amazoņu vecmāmiņas pieteiks karu spēlētājam.
Kopumā ir ļoti daudz kam pievērst uzmanību, lai spētu tikt galā ar pretiniekiem. Pat izpētes koks ir masīvs un ne vienmēr saprotams. Bieži vien nāksies atsevišķas lietas vienkārši notestēt, lai vispār saprastu, kas tas ir un ko tas dara.
Kopumā Age of Wonders ir daudz, daudz trūkumu. Taču ja velti tai pietiekoši daudz laika, ir arī ļoti daudz labu lietu. Tā ir ļoti sarežģīta stratēģija, kuru ir, ja ne grūti, tad noteikti ir laikietilpīgi apgūt. Diemžēl daudziem pirmais iespaids ir arī pēdējais un pie tā īsti nevar nevienu vainot.
