No pirmā acu uzmetiena gandrīz varētu teikt, ka Obsidian ir vienkārši centušies atdarināt Fallout. Galu galā kompānija tomēr ir visai pazīstama ar šo franšīzi, jo komandā ir divi oriģinālās Fallout veidotāji, kā arī paši Obsidian ir strādājuši pie Fallout: New Vegas. Es personīgi to nosauktu par tādu kā Mass Effect un Fallout ārlaulības bērnu, kas ļoti iespējams būs gada labākā RPG.

Video drīzumā!

Izstrādātājs: Obsidian Entertainment
Izdevējs: Private Division
Relīze: 2019. gada 25.oktobris
Cena: €59.99

Spēles darbība norisinās visai tālu no planētas Zeme. Spēlētājs tiek atmodināts no iesaldēšanas uz liela kuģa, kas driftē kosmosā. Spēlētāja glābējs Phineas Welles atklāj, ka jaunās kolonijas vadību ir pārņēmuši milzīgas korporācijas pārstāvji, kas zināmi kā The Board un ir izlēmuši visus Zemes sūtītos kolonistus pamest turpat kosmosā. Galvenais uzdevums ir izglābt šos te kolonistus, darot protams to savā veidā vai arī nedarot pavisam. Izvēle paliek aiz mums.

Outer Worlds piedāvā spēles pamata sižetu, taču to kā tas tiek izspēlēts ir atstāsts pilnībā spēlētāja ziņā. Ejot spēles misijas būs vairākas izvēles un rīcības iespējas, kas pa tiešo ietekmēs pasauli un personāžus tajā. Rezultāti variē no tik mazām lietām, kā palīdzība kādam, kas nonācis nelaimē līdz pat izlemjot veselu frakciju likteņus.

Klasiska RPG kosmosā

Klasiskā RPG žanra stilā mums ir iespēja izveidot savu personāžu, izvēloties no diviem dzimumiem un saņemot dažādas opcijas sejas un ķermeņa pielāgošanai. Viss process gan nedaudz atpaliek no Fallout 4, taču manuprāt ir pieņemams. Jā varam izveidot bārdainas sievietes, ja kādam ir tāda vēlme.

Pēc personāža izveidošanas varam piešķirt tam prasmju punktus. Kas ir svarīgi – nav konkrētas klases. Izvēlamies uz ko likt akcentus un spēlējam kā vēlamies. Varam būt klusi snaiperi, ielēkt cīņā guns blazing tā teikt, vai ja nevēlamies koncentrēties uz kaujas elementiem, liekam punktus pie dialoga, paverot daudz un dažādas iespējas ietekmēt apkārtējos.

Tam visam seko lielisks sci-fi RPG, ar asprātīgu, smieklīgu un aizraujošu stāstu un personāžu klāstu. Tas gan nepārsteidz, tas vienmēr ir bijis Obsidian trumpis.

Geimplejs arī neatpaliek. Spēles sistēma ļauj mums pielāgot prasmes, ieročus, bruņas un talantus, kas rezultātā veido pilnīgu aunapieri ar stieni rokā, prasmīgu hakeri, klusu zagli, veiklu šāvēju vai jebko citu kas ienāk prātā. Šeit ir aizņemts arī elements no Darkest Dungeon – atkārtotas traumas ļaus pieņemt trūkumus sevī, pretī saņemot talantu punktu. Nu piemēram, ilgstoša cīņa ar milzu mantīdiem izraisa spēlētājā bailes pret tiem, kā rezultātā to klātbūtnē mums krītas atsevišķi statistikas rādītāji. Tas vai šī apmaiņa ir tā vērta pilnībā paliek spēlētāja ziņā. Pieejami ir arī dažādi gadžeti, kā piemēram hologrāfiska maskēšanās ierīce, kas ļauj viegli iefiltrēties pretinieku nometnēs.

Klasiska Mass Effect ģimenīte

Klasiska Mass Effect ģimenīte

Komandas biedri, kurus spēles gaitā pieaicināsim, tikai paplašina šo visu sarežģīto, taču visai interesanto sistēmu. Šeit varam vilkt paralēles ar Mass Effect. Mums ir kuģa komanda, ar kuru varam sarunāties, pildīt uzdevumus, lai satuvinātos ar viņiem. Šeit viss ir labākajās BioWare tradīcijās, bet Obsidian izpildījumā.

Rezultātā vienkārša šaudīšanas ir viss ne-efektīvākais spēlēšanas veids. Nē, cīņas sistēma galīgi nav slikta. Ieroči ir ļoti atsaucīgi, un jūtas kā jebkura cita šūterlūtera RPG spēle. Ieroču klāsts arī ir visai liels, protams nav īsti Borderlands 3 liels, tomēr pietiekoši. Interesantākie no tiem ir tā saucamie Science Weapons, jeb zinātnes ieroči, kam ir dažādi efekti. Piemēram pistole, kas spēj fiziski samazināt pretinieka izmērus. Ir arī atbilde Fallout V.A.T.S. sistēmai, kas saucas Tactical Time Dilation. Īsumā šī spēja palēnina laiku, ļaujot spēlētājam ātri tikt galā ar vairākiem pretiniekiem, kā arī saņemt svarīgu informāciju par tiem un to vājajām vietām.

Pretinieku variācija gan pieklibo. Labāka varēja būt arī atrasto mantu ekonomija. Uz vidējās sarežģītības spēle ātri vien nomētā mūs ar munīciju, ieročiem un bruņām. Nepaiet ilgs laiks un Tu attopies pie darba galda, visu pārvēršot detaļās. Tas pats attiecas uz veselību atjaunojošiem un spējas uzlabojošiem priekšmetiem. Dienas beigās spēli iziesiet ar pilnu somu dažādu, jāsaka gan visai asprātīgi nosauktu, eliksīru, dzērienu, konservu un citu priekšmetu krājumiem. Outer Worlds piedāvā arī Survival sarežģītības opciju, kas palielina sarežģītību pilnībā noņemot UI no ekrāna, tādēļ pieredzējušākiem spēlētājiem arī būs interesanti.

Klasisks humors

Runājot par minētajām lielajām izvēlēm. Visai ātri top skaidrs, ka te pamatā tiek apspēlēts kapitālisms. Tomēr Outer Worlds sevī slēpj ko vairāk par vienkāršu – korporācijas sliktas, biedrības labas. Ir ļoti daudz tā saucamās pelēkās zonas. Uz vienas no planētām nāksies apturēt vai atrunāt grupu dezertieru no agresijas tikai, lai skādētu sistēmai. Kādā citā uzdevumā var nākties piekrist ļaunajām korporācijām augstāka labuma vārdā. Nav tā, ka vienmēr būs skaidra atbilde par to, kas ir labākais scenārijs.

Kā jau minēju Outer Worlds ir pilna ar humoru un satīru. Joki ir izdevušies, pat ja visas reklāmas un plakāti ar kompāniju saukļiem liksies pazīstami visiem Fallout un BioShock sērijas spēlētājiem. Tomēr man pasaule atveras vairāk nopietnā gaisotnē. Atradīsim daudz dažādus pierakstus no termināļiem, kas ir izkaisīti pasaulē, ļaujot mums to iepazīt vairāk. Galvenā sižeta līnija gan vislabāk man patika sākumā, jo tā ir izveidota pēc principa, kas liek mums izpētīt dažādās planētas. To arī viennozīmīgi ir vērts darīt, to variācija neliek vilties no aizaugušās un mežonīgās Monarch planētas līdz Byzantium sablīvētajām pilsētas mājām. Tomēr pusceļā notiek pavērsiens un viss ātri paskrien garām, beigās atstājot mazuma piegaršu. Es ļoti ceru uz kādu papildinājumu vai spēles turpinājumu, kas varētu labāk izskaidrot beigas.

Vērtējums

Gadus 10 atpakaļ šī būtu spēle visiem. Tagad es drīzāk teiktu, ka Obsidian tēmē uz specifisku geimeru grupiņu. Ja esi tajā – pats to sapratīsi. Kopumā esmu saņēmis visu, ko studija solīja un to ko es pats gaidīju. Vīlies noteikti neesmu.

Salīdzinoši īsais sižets paver iespēju iziet spēli vairākas reizes, katru reizi skatot to no citas perspektīvas un dialogi noteikti neliks vilties.

Līdzību ar Fallout noliegt nevar, galu galā spēles mārketings bija “no oriģinālajiem Fallout veidotājiem”, tomēr tas aprobežojas vien ar vizuālo valodu. Outer Wilds ir daudz dziļāka spēle ar RPG saknēm visai tālā pagātnē. Te derētu teiciens – viss jaunais ir labi aizmirsts vecais un lai cik dīvaini neliktos, šī tiešām ir kā elpa svaiga gaisa.6