EA atsakās no spēka tumšās puses, jeb Star Wars Jedi: Fallen Order apskats

Dalīties

EA nav gājis viegli ar Star Wars franšīzi. Ir tikuši pieņemti daudz nesaprotami lēmumi, kā rezultātā kompānijas izdotās spēles nav saņēmušas tās labākās atsauksmes no faniem. Tomēr šķiet, ka kompānija cenšas visu labot, dodot izstrādes grožus Respawn Entertainment rokās, kompānija, ko vislabāk pazīstam ar Apex Legends un Titanfall spēlēm. Papildus studija tika atbrīvota no pienākuma izmantot EA pašu izstrādāto Frostbyte dzini, ļaujot Respawn izvēlēties Unreal Engine. Vai Dark Souls Star Wars pasaulē ar citu dzini ir izdevies? Vai EA maz ir spējīgi atgūt geimeru uzticību? To visu noskaidrosim šajā apskatā. Video drīzumā.

Izstrādātājs: Respawn Entertainment
Izdevējs: Electronic Arts
Relīze: 2019. gada 15. novembris
Cena: €59.99 par standarta versiju

Sižets sākas uzreiz pēc Episode 3, kad Impērija ir pārņēmusi varu galaktikā un Obi Wan ar Jodu ir devušies bēgļu gaitās. Tomēr viss nav tik briesmīgi, jo mazs cerību stars vēl pastāv Cal Kestus veidolā. Puisis ir jauns džedajs, kurš līdz galam tā arī nepabeidza savas apmācības, jo bija spiests slēpties no Impērijas, kad tā masveidā sāka slepkavot džedajus.

Viss aiziet šķērsām, kad Kela draugs nolemj veikt Assassins Creed cienīgu lēcienu bezdibenī, liekot puisim izmantot spēku (force), lai glābtu savu kolēģi. Impērija tūlīt ir uz puiša pēdām un piedzīvojums var sākties.

Pirmās spēles 30 minūtes ir sasodīti episkas. Tajā pašā laikā tās ir ļoti mānīgas. Gandrīz liekas, ka vērojam liela budžeta, labi nostrādātu Star Wars blokbasteru. Tas arī izskaidro cilvēku sākotnējo reakciju internetā, sludinot, ka šī ir labākā Star Wars spēle pēdējo gadu laikā. Būsim godīgi, nav jau tā ka konkurence bija baigi sīva, un šī visticamāk tiešām arī ir labākā Star Wars spēle pēdējo gadu laikā.

Pēc lieliskās interaktīvā kino pieredzes, mēs attopamies uz kuģa, kas visu atlikušo spēli kalpos, kā mūsu mājas. Tajā dzīvo mūsu komandas biedri, ar kuriem aprunāties, ir galaktikas karte ar pāris planētam, ir iespēja uzlabot savu gaismas zobenu un varam nodarboties ar dārzniecību. Izklausās dzirdēts vai ne? Taču līdz Mass Effect vai Outer Worlds mājas kuģu kvalitātei šeit ir kā vukijam līdz Datomirai.

Pirms katras misijas ir īss brīfings, pēc kura izvēlamies planētu un tad sākas Soulslike pieredze. Pati spēle gan vairāk līdzinās Sekiro, jo milzīgs akcents tiek likts tieši uz sitienu atvairīšanu jeb parry. Nāksies ļoti precīzi sagaidīt brīdi kurā nospiest pogu, sitiena atvairīšanai. Ir arī izturības līnija, tikai šajā gadījumā tā atbild tikai un vienīgi par bloķēšanu. Jāsaka gan, ka uz jebkā izņemot pašu grūtāko režīmu tā diez vai jebkad izbeigsies.

Dzīvības arī pašas neatjaunojas. Tam mēs varam izmantot injekcijas, kuras pārnēsā mūsu uzticamais droīds BD-1. To skaits, gluži, kā Soulslike spēles, protams, ir ierobežots.

Nāves gadījumā tiek zaudēti visi savāktie pieredzes punkti, un atdzimstam mēs kartē izvietotos meditācijas punktos. Soulslike spēlēs tie būtu ugunskuri. Arī šeit tie atjauno dzīvības, izturību, medikamentus un atdzīvina tuvumā esošos pretiniekus. Atšķirībā no Souls spēlēm, lai atgūtu zaudēto nākas vien vienreiz iesist pretiniekam, nevis to nogalināt.

Kas attiecas uz cīņu mums ir parastais un stiprais sitiens. Dīvainā kārtē stiprais patērē Spēku. Papildus gribējās nedaudz vairāk vertikālas cīņas, jo spēlējam ar džedaju tomēr. Diemžēl lēciens ir paredzēts vien navigācijai cauri līmeņiem un dažreiz, lai izvairītos no viļņveida uzbrukumiem.

Par zobenu cilvēki internetā smejas, ka tas ir visai truls. Ar gaismas zobenu tomēr sagaidām, ka varēsim pretiniekus dalīt, kā ar karstu nazi cauri sviestam. Tomēr tā nav. Lidojošas ekstremitātes neredzēsim. Ja vien necīnāmies ar pāraugušām vardēm, bitēm un citiem dīvainiem Star Wars radījumiem. Tie gan itin viegli dalās divās vai pat trijās daļās.

Kopumā gan cīņa nav slikta. Tas viss piedod taktisku elementu un nevienu brīdi nepaliek garlaicīgi. Kels nav nemirstīgs dievs, atšķirībā no Force Unleashed galvenā varoņa. Pat vienkāršākais kareivis ir spējīgs pielikt punktu Kela piedzīvojumiem.

Iztrūkst tādu lietu, kā zibens no rokām un dažu citu Spēka elementu. Jo pašā pamatā spēle ir par to, cik grūti ir būt Spēka gaišās puses sekotājam. Rezultātā cīņa un Soulslike mehānismi lieliski iederas šajā ideoloģijā.

Spēles sarežģītība ir visai atvērta. Ar to es domāju, ka jebkurš spēlētājs to spēs pielāgot savām vajadzībām. Kopā ir četri sarežģītības līmeņi. Pirmais ir paredzēts tiem, kas vienkārši vēlas izdzīvot sižetu. Nākamie trīs ir pielāgojami spēles prasmēm un katrs no tiem palielina pretinieku nodarītos bojājumus, un samazina laiku, kurā var reaģēt sitiena atvairīšanai, kā arī palielina pretinieku agresiju. Augstākais sarežģītības līmenis ir ārkārtīgi brutāls. Es pat teiktu grūtāks, nekā Sekiro, jo iespēju atvairīt sitienu var palaist garām pamirkšķinot. Tas tiešām prasa izcilu laika izjūtu, savādāk var nemaz necerēt spēli pabeigt. Labās ziņas ir tādas, ka sarežģītību ir iespējams samainīt jebkurā brīdī.

Spēles gaitā Kels lēnām atceras bērnībā apmeklētos Spēka seminārus un pakāpeniski atslēdz visas džedaju prasmes – dubultais lēciens, grūdiens, pievilkšana, zobena metiens utml. Šo prasmju izmantošana cīņā tērē Spēka līniju, kura atjaunojas pakāpeniski, kā arī veicot sitienus ar savu zobenu.

Taču pielāgot savu personāžu neizdosies, ja neskaita kosmētiskās lietas, bet par to nedaudz vēlāk. Neatkarīgi no tā, kādas prasmes izvēlēsieties atslēgt, līdz spēles beigām būs pieejams gandrīz viss, ko spēju koks piedāvā. Arī zobena variācijas sižeta laikā atslēgsies visiem – vienas rokas, dubultais un katrā rokā savs. Šīs prasmes varam attīstīt savācot pietiekoši daudz pieredzes punktu un apmeklējot jau kādu no minētajiem meditācijas punktiem.

Diemžēl, ne visas prasmes būs noderīgas vienmēr. Piemēram pievilkšana un atgrūšana var ātri neitralizēt parastos kareivjus, taču pret bosiem, ja vien tas nav paredzēts cīņas mehānikā, izmantot būs bezjēdzīgi. Daļa no tiem pat padara mūsu varoni ļoti ievainojamu cīņas karstumā. Atvairīšana viennozīmīgi ir spēcīgākais ierocis Kela arsenālā.

Par pašiem bosiem runājot, tie tiešām ir reta parādība. Rodas sajūta, ka tie spēlē ir ielikti tikai tā, ķeksīša pēc. Vajag, šī taču ir Dark Souls spēle Star Wars izskatā. Kā arī liela daļa no tiem atkārtosies, vairākkārtīgi. Pašas cīņas ar tiem ir visai vienveidīgas. Lielākā daļa savu uzvedību īpaši nemaina līdz pat kaujas beigām. Tie paši trīs vai četri, kas to dara ir visai viegli paredzami.

Cīņa ar parastajiem mirstīgajiem ir pavisam pretēja. Šeit dažādības viennozīmīgi pietiek. Ir tādi, kas mirst no viena sitiena un ir tādi kas atvaira Kela atvairīšanas mēģinājumu, izpilda dažādas kombinācijas, šauj ar granātām utml. Īpaši jautri ir tad, ja šis dažādības kokteilis nāk no visām pusēm. Nākas domāt un darboties ātri. Vai censties izvairīties no snaiperiem un granātmetējiem, cīnoties tuvcīņā, vai izvairīties no kareivjiem ar kātiem un censties pēc iespējas ātrāk neitralizēt tālos šāvējus.

Arī mūsu mazais kompanjons BD-1 spēles laikā saņem dažādus uzlabojumus. Pamatā tie ļauj piekļūt noslēgtām vietām, kuras savādāk nav pieejamas. Taču ir iespēja piemēram pārprogrammēt pretinieku robotus, lai tie cīnītos mūsu pusē. Šī gan ir bezjēdzīgāka lieta visā spēlē, jo pamatā robots, ko pamanāmies pārprogrammēt tāpat ir pēdējais izdzīvojušais.

Izstrādātāji neslēpj, ka ir ļoti iedvesmojušies no Metroid Prime, kas nozīmē, ka mēs regulāri atgriezīsimies vecās zonās, lai atvērtu durvis, kas iepriekš ir bijušas ciet. Turp un atpakaļ skraidīt nāksies daudz un dikti. Viss protams nav tik slikti, jo BD-1 vienmēr var projecēt ļoti vērtīgu karti, kurā redzam vietas kur mēs varam iet, vietas kur mums vajag iet un vietas kur mēs nevaram iet. Tas pamatīgi atvieglo planētu izpēti, īpaši tad, ja interesē tikai sižets un nevēlies meklēt lootboxus.

Tieši tā. Spēle satur kosmētiku, kā jau iepriekš minēju, taču šoreiz šķiet, kā kāds augšā ir sadzirdējis, to ko es vienmēr esmu teicis. Spēle ir labāka, ja šādas lietas ļauj nopelnīt spēlējot. Šajā gadījumā spēles pasaulē ir izmētātas kastes, ar dažādiem kosmētiskiem labumiem. Starp tiem ir BD-1, Mantis (kuģis, jeb bāzes stacija) un paša Kela pončo krāsu shēmas. Papildus varam atrast arī detaļas priekš sava gaismas zobena… jo cīņas karstumā to noteikti varēs novērtēt. Bet ja nopietni ir iespējams pielāgot arī paša gaismas stara krāsas. Man personīgi bija Deluxe spēles versija, kas dod papildus kosmētiskas lietas, kā piemēram oranžo krāsu zobenam spēles sākumā.

Izpētot spēles pasauli, gūstam ne tikai kosmētiskas lietas, bet arī varam atrast dažādas relikvijas, ko BD-1 veikli noskenē, pievienojot to datu bāzei, kur varam par konkrētajām lietam uzzināt vairāk. Kā paldies par centību saņemam nedaudz pieredzes punktu.

Spēles dinamiku nedaudz lauž vietas ar puzlēm. Tās nebūt nav sarežģītas, īpaši ja ar mums ir uzticamais kompanjons, kas pēc ilgākas čakarēšanās vienkārši norādīs uz to, ko darīt, taču ņemot vērā spēles straujo gaitu, tas nedaudz bojā pieredzi. Pēc intensīvas kaujas ar Impērijas armiju, pēkšņi nonākot puzles zonā, iestājas kapa klusums. Pozitīvā lieta ir tas, ka to nav īpaši daudz.

Pārvietošanās cauri spēles pasaulei gan ir nostrādāta labi. Lai gan te šaubu nebija, mēs tomēr runājam par Respawn veikto darbu. Parkūrs, lēcieni, rāpšanās gar sienām, tas viss ir nostrādāts lieliski, un atšķirībā no vairuma spēļu, tie nav vienkārši šķēršļi, lai mākslīgi pagarinātu spēli. Tie visi šķiet ļoti dabīgi un nereti tiek pavadīti ar vizuāli iespaidīgām ainām.

Vizuālais spēles šarms saglabājas līdz pat spēles beigām. Lokācijas ir ļoti detalizētas un izveidotas maksimāli tuvu avotam.

Kas attiecas uz pašu spēles sižetu – tas ir tipisks Star Wars stāsts, kas nozīmē, ka franšīzes fani nebūs vīlušies, bet jaunpienācējiem būs interesanti. Mums ir bariņš klejotāju, kas apvienojas grupā, kura par spīti visam cenšas izglābt galaktiku no ļaunās Impērijas ķetnām. Protams grupas vidū ir izredzētais Kels, kurā brīnumainā kārtā, nav neviena ļauna kauliņa. Sakritība.

Vērot sižeta ainas ir ļoti patīkami. Režija ir lieliskā līmenī un rodas iespaids, ka tiešām vērojam labu Zvaigžņu Karu filmu. Personāži ir labi animēti un Kela personāžš ir īpaši patīkams, kas pēdējā laikā šķiet ir retums Rīdusa kungs.

Par faniem noteikti nav aizmirsts, jo spēle satur ļoti daudz atsauces uz filmām, kā arī ir labi zināmi personāži ar nelielām lomām spēles gaitā. Tos gan spoileru dēļ es neminēšu.

Vērtējums

Fallen Order ir visai droša spēle tomēr nebūt ne garlaicīga. Var just, ka EA ir devusi Respawn zināmu brīvību spēles izstrādē un studija ir veiksmīgi pierādijusi, ka tikai tā dzimst kvalitatīvas vienspēlētāja sižetiskas spēles. Šī spēle noteikti ies pie sirds Star Wars faniem, taču arī Soulslike fani atradīs šeit izklaidi. Kopumā sižets aizņems ap 15 stundām, taču tās noteikti nebūs garlaicīgas. Tiem, kas vēl šaubās vienkārši iesaku pamēģināt Origin Access Premium servisu, kas sevī ietver pilnu spēles Deluxe versiju.

Fallen Order ir ne tikai iespējams sākums labām un kvalitātīvām Star Wars spēlēm, bet arī sākums jaunai EA ērai, kurā kompānija iespējams vairs nebūs nīstākā pasaulē. Par šo kroni pašlaik cīnās Bethesda un Blizzard. Galu galā sižetiski, uzreiz pēc šīs spēles sākas Jauna Cerība.

Spēle tika apskatīta uz PC, izmantojot Origin Access Premier abonementu.

Dalīties
Positive SSL
Esam gaisā! Pievienojies!
Strīms pašlaik offline