Ir pagājuši jau 25. gadi, kopš Sony izlaida pašu pirmo PlayStation konsoli Japānā. Tam sekoja vēl trīs un piektās relīzi pieredzēsim nākamgad, divas pārnēsājamas konsoles un virtuālās realitātes komplekts. Protams, tam visam nebūtu nozīmes bez tik daudzām klasiskām un iemīļotām spēlēm. Tādēļ esam sagatavojuši visu SideQuest autoru iecienītāko PlayStation 1 ēras spēļu sarakstu.

Intars

Silent Hills

Oriģinālā PlayStation konsole iepazīstināja mani ar spēli, kas nu ir kļuvusi par manu visu laiku iecienītāko franšīzi. Ir grūti saskaitīt tās reizes, kad mans ceļgals cieta no galda, kad es no bailēm salēcos krēslā! Var būt varētu remāsterēt pirmās trīs spēles?

Spider-Man

Šī noteikti nebija labākā Spiderman spēle. Es domāju ka šo kroni visai viegli piesavinājās Insomniac izstrādātā Marvel’s Spider-Man. Taču manam tā laika bērna naivumam tas nebija šķērslis. Grafika šķita fantastiska. Iespēja pārvietoties cauri māju jumtiem un atvērta dizaina līmeņi. Zīmīgi ir arī fakts, ka šī ir pirmā PlayStation spēle kuru es pilnībā pabeidzu. Lieliskas atmiņas.

Crash Bash

Jup. Tā nav Naughty Dog Crash Bandicoot spēle. Lai arī tika spēlētas daudz pārējās, ar šo man saistās visvairāk patīkamu atmiņu vienkārša iemesla pēc – daudzspēlētaju režīms. Visa spēle sastāvēja no mini spēļu kolekcijas, ko varēja spēlēt kopā līdz četriem spēlētājiem. Gari smieklu, dusmu un dažādu citādu emociju piepildīti vakari un reizēm pat veselas dienas.

Artūrs

Crash Team Racing

Atceraties tādu jauku frāzi kā “Ejam uz Pleišiem”, ar ko apzīmējās datorklubs, kurš bija pilns ar Playstation 1 konsolēm. Un šādā maģiskā vietā mēs ar draugiem pēc skolas steidzām uzpēlēt sacīkstes. Parasti savācās vairāk cilvēku nekā četri, tapēc zaudētājs nodeva pulti kādam citam. Viss izteiksmīgāk atceros, ja no kastes izkrita maska, ko mēs saucām par “BugaBuga”, tu kļuvi neivainojams un pateicoties tam varēji uzvarēt trasi.

Quake 2

Ar Kveiku pirmoreiz sastapos pie māsīcas uz datora, ilgus vakarus mēs staigājām pa šo drūmo pasauli baidīdamies kas būs aiz nākošā stūra. Taču kad parādījās PS saloni viss strauji mainījās. Uz PlayStation 1 varēja spēlēt līdz pat 4 cilvēki, šādas ziņas mani patīkami iepriecināja. Manuprāt četratā to spēlēt bija visjautrāk, īpaši ja māki izmantot “Virpuli”(Railgun). Singleplayer kampaņu Quake 2, biju izgājis tikai gadus 10 vēlāk, un tā bija patīkama nostaļģijas atmosfēra.

Tony Hawk’s Pro Skater 2

Kādu jauku dienu mēs ar darugu iegājām PS salonā un ieraudzījām ka čaļi spēlē kaut ko jaunu. Skeiti, rampas un augsti lidojumi ar vairākiem trikiem pēc kārtas, tie apbūra mani. Protams ka mēs pagaidījām kamēr atbrīvosies disks ar šo spēli. Pirmais kritiens no rampas, pirmais slaids uz apmales, pirmais AirTime atstāja neaizmirstamu iespaidu uz manīm. Un šodiem, kad man ir pašam sava PlayStation 1 konsole, viņai līdzi stāv arī Pro Skater 2.

Andris

Tekken 3

Zinu, ka uz PlayStation 1 iznāca arī iepriekšējās Tekken daļas, taču tieši 3 daļa iecirtās manā bērnības atmiņā. Iemesls tam bija, tad vēl populāras, spēļu zāles. Lieki būs teikt ka tajās pavadīju, lielāko daļu sava brīvā laika, Tekken sērija bija populārākie automāti pie kuriem bija garākās rindas un spēlēt tās gribēja visi apkaimes puiši. Tekken 3 mani pārsteidza ar grafiku, jauniem personāžiem un to detalizēto izskatu. Tajā laikā manās acis tā bija labākā ātrāka un skaistākā spēle visā arkāžu kolekcijā. Kā arī pirmais naids un vēlme atrast veidu kā uzvarēt tos neliešus kas visu laiku ņem Eddiju un vārtās pa zemi :). Tāpēc dīcu ka gribu Tekken 3 spēli vecākiem, ar domu nu tagad satrenēšos un tad … ah… nostaļģija ! Līdz šai dienai tā ir mana mīļākā fighting sērija un es nezinu labāku un intuitīvāku fighting sēriju par šo.

Spyro

Vēl pirms Tekken sērijas man ļoti patika platformeri. Ar tiem vispār sākās mana iepazīšanās ar spēlēm. Mario un Burunduki (Tā es saucu Chip ‘n Dale Rescue Rangers spēli) bija manas “Go to” spēles. Un tad es satiku Spyro.

Spyro bija sava veida PlayStation Mario manās acīs. Skaistajam, purpursarkanajam pūķim visu gadu gaitā bija vairāki piedzīvojumi, lai gan labākais no viņiem, iespējams, bija viņa pirmais, 1998. gadā. Spyro bija ļoti spējīgs mazulis, lai gan bija vismazākais. Viņš kombinēja lēcienus, planēšanu, uguns elpu un badīšanos, lai uzvarētu ienaidniekus un neganto Gnasty Gnorc ar viņa minjoniem. Turklāt Tu spēlē par pūķi. Par Pūķi , Karl! Un viņš ir brīnišķīgs. Un šī sajūta nav nekur pazudusi, īpaši jau tad, kad iznāca remāsterētā versija!

Legacy of Kain: Soul Reaver

Soul Reaver bija viena no visneaizmirstamākajām 3D adventure RPG spēlēm uz PlayStation, pateicoties tās tumšajam stāstam, lieliskajiem balss aktieriem un daudzpusējai spēles mehānikai. Pārsteidzoši, ka tas izrādījās tik labs, ņemot vērā to, ka stilistiski “Legacy of Kain” bija pavisam jauna vītne spēles sērijā, un tā pamatā bija top-down stila RPG .

Pārslēgšanās starp fizisko un spektrālo pasauli, lai atrisinātu mīklas, bija jauns un aizraujošs elements, kas palīdzēja aptvert faktu, ka spēle kopumā bija diezgan vienkārša. Bet vienkārša nemaz nenozīmē sliktu, un es ar mīlestību atceros, kā ar Soul Reaver sadevu pa panckām vampīriem. Nerunājot par to ka tā bija pirmā spēle kas atvēra man jaunu trešās personas action RPG žanru! Tālāk sekoja Tomb Rider, MGS un citas līdzīga stila sērijas. Bet tas viss ir stāsts kādam citam topam =)

Un kāda ir Tava iecienītākā spēle šo 25. gadu laikā?