Episode 5: Wolves beidzot noslēdz Šona un Daniela visai garo ceļojumu, kas aizsākās nedaudz vairāk, kā gadu atpakaļ. Stāsta kulminācijā nāks kopā visas veiktās izvēles spēles gaitā, kā arī jautājums par Arcadia Bay glābšanu, jeb gluži pretēji – bojāeju, arī nebūs mazsvarīgs. Pabeidzot spēli un noskatoties pārējās nobeiguma iespējas esmu atstāts ar dalītām jūtām par spēli kopumā. Apskats būs divās daļās – epizodes vērtējums un tad vēl nelielas pārdomas, bet ar visai smagiem spoileriem. Brīdināšu laicīgi.

Izstrādātājs: Dontnod
Izdevējs: Square Enix
Relīze: 2019. gada 9. maijs
Cena: €39.99 par visu sezonu

Idille nav mūžīga

Stāsts sākas 7 nedēļas pēc ceturtās epizodes beigām, Arizonas štatā, kur abi brāļi visai mierīgi dzīvo mazā treileru ciemā, atgūstoties no no traumām un atjaunojot savstarpējās attiecības gan savā starpā, gan ar savu māti.

Diemžēl, kā jau ierasts, miers nevar turpināties mūžīgi, jo likuma sargi min uz papēžiem. Kopumā epizode ir visai īsa, tiek aizlāpīti atlikušie pavedieni un galvenais akcents protams tiek likts uz empātiju, kas ir izveidojusies spēlētājam pret brāļiem visa šī ceļojuma laikā.

Atbildes uz jautājumiem

Biju patīkami pārsteigts par pirmās sezonas personāžu, kas parādījās šajā epizodē, jo Wovles ne tikai noslēdz otro sezonu, bet pavisam atbild uz atlikušajiem pirmās sezonas jautājumiem. Tie, kas izvēlējās glābt Hloju no nāves, varētu tikt nedaudz šokēti. Es zinu, ka es biju un nopietni pārdomāju savu rīcību pirmās sezonas beigās.

Brīdī, kad ir pateiktas visas ardievas mātei, jaunajiem draugiem un savai dzimtajai valstij, brāļi dodas Meksikas virzienā un epizode pamatīgi uzņem apgriezienus. Šajā brīdī sākam manīt Šona šaubas par plānu pamest ASV. Tieši šis segments visu saliek pa plauktiņiem un sāku tā pa īstam novērtēt spēles kopējo sižetu. Izstrādātāji visai veikli ir apvienojuši vairākus pavedienus, kas iepriekš bija atsevišķi izkaisīti cauri epizodēm – jauna puiša emocionāls briedums, ASV politiskās un imigrācijas problēmas.

Spriedzes pietiek

Šeit epizode tiešām izvērtās kā filmā. Ātras, spriedzes pilnas ainas, kas mijās ar īsiem miera brīžiem un dialogiem, lai atkal atgrieztos pie adrenalīna pilnajām ainām.

Beidzot tiek sasniegta spēles kulminācija. Brīdis, kurā visas veiktās izvēles sanāk kopā un vismaz sākuma nekas neliek vilties. Lietas itkā notiek visai tuvu tam, kā spēlētājs ir izvēlējies izdzīvot šo ceļojumu, ja saprotat ko es ar to domāju. Mēs redzam to, kā izvēršas brāļu dzīves pēc šī visa, jeb precīzāk vienu no septiņiem iznākumiem. Problēma ir tajā, ka man nepatika neviens no tiem. Reālistiski skatoties – jā visticamāk tā lietas arī izvērstos, atkarībā no tā cik morāli pareizs bija Šons. Taču vienīgā pēcgarša, ko šie nobeigumi atstāja bija tas, ka dzīve ir dīvaina un visai negodīga. Par to nedaudz vēlāk.

Patīkami ir fakts, ka varam izspēlēt visas nodaļas no jauna, kad pabeidzam kādu no epizodēm, kā arī ir iespēja izlaist dialogu. Tas nozīmē, ka salīdzinoši ātri varam atkal izskriet spēlei cauri, lai mainītu galvenās izvēles un piedzīvotu savādāku iznākumu, ja ceri atrast pozitīvu iznākumu. Pareizi – tāda nav…

Vērtējums

Atskatoties uz sezonu kopumā, es aizsāku šo apskatu sēriju ar jautājumu – vai es Diazu brāļiem pieķeršos tik pat ļoti, kā Maksai un Hlojai? Atbilde ir viennozīmīgi jā. Life is Strange 2, vismaz man, nelikās ne kripatiņu sliktāka, lai gan diezgan savādāka par pirmo spēli. Emocionālā saikne, ko izveido ar šiem personāžiem padarīja beigas tik ļoti nepatīkamākas. Ar to es nedomāju, ka tās ir sliktas sižetiski vai kā tā. Man vienkārši bija žēl abu vilku.

Spoileru laiks!

Parunāsim nedaudz par nobeigumiem. Ja neesi izspēlējis spēli, un grasies to darīt – pārstāj lasīt! Ja tas tevi neuztrauc – kas pie velna? Šons tiek traumatizēts jau no pirmās epizodes. Pat tad, kad esi morāli pareizs, un centies būt perfekts piemērs Danielam, kā to sākotnēji darīju es – tu tik un tā saņem 15 gadus cietumā. Vismaz Daniels pamanās nodzīvot labu dzīvi.

Lai ko es darītu vai nedarītu, Šons vienmēr kādu zaudēs. Vai nu tie ir 15 gadi dzīves, vai nu tas būs Daniels, vai arī pilnīgi visi citi. Vienā no beigām Šons pat nepieredz Danielu izaugam…

Godīgi sakot, es visu sezonu cerēju, ka kaut kur parādīsies Maksa ar savu laika manipulēšanu un vienkārši atgriezīs dzīvē Estebanu, tā itkā nekas nebūtu noticis. Tomēr spēle visas sezonas garumā liek noprast, ka dzīve ir nežēlīga un negodīga. Manā pieredzē labākais iznākums ir tad, ja Danielu padari par mazu briesmoni un abi brāļi veiksmīgi tiek cauri robežai, zaudējot jebkādu kontaktu ar pārējo pasauli. Taču arī tā nav nekāda labā dzīve. Dontnod tiešam patīk spēlēt uz cilvēku emocijām.

Sakot šo – es tiešām ceru, ka piedzīvosim trešo sezonu. Ar vecajiem vai jauniem personāžiem – nav svarīgi, jo Dontnod sevi kārtējo reizi ir pierādījuši.