Sveiciens visiem. Šis raksts būs sava veida retrospektīvs apskats uz kādu leģendāru un pavisam vecu spēli, kura tika izlaista brīdī, kad pats vēl nebiju piedzimis. Ja runāt precīzāk, tad apskatīšu tādu spēli, kā Final Fantasy 1 (turpmāk FF1). Liela daļa no jums droši vien labi zina šo nosaukumu, jo Final Fantasy franšīze jau kādu labu laiku ir sasniegusi 15. daļu, kas pataisa to par vienu no visilgāk dzīvojošām spēlēm. Protams, daudziem ir ļoti dažādi uzskati par šo spēli, daži cilvēki dievina to – citi uzskata par sava veida anime izskata aziātu trešu. Pats es, godīgi sakot, vienmēr biju ieņēmis neitrālu pozīciju attiecībā uz šo spēli, jo vienīgā daļa, kuru biju spēlējis bija FF8 (un uz doto brīdi nu jau arī FF1 un nedaudz FF2). Bet par spīti tam, ko tikko pateicu, man tomēr vajadzēs iejusties sava veida spēles ienīdēja lomā, jo dotais apskats parādīs kā mūsdienīgs cilvēks varētu justies spēlējot 33 gadus vecu spēli.

Sākumam es pieminēšu, ka priekš FF1 tika izveidoti vairāki remake, gan oficiāli gan fanu taisīti. Par spīti tam, mans mērķis bija sajust uz savas ādas patiešām pirmo daļu, kas nozīmēja, ka bija jāpiedzīvo 1987. gada grafiku, kā arī visas spēles nepilnības un daudzus spēles bagus. Tomēr gribētos pasvītrot, ka mans mērķis nebija atrast spēles nepilnības, bet gan otrādi – izprast kādēļ šī spēle tik stipri pievilināja spēlētājus. Pieminēšu arī to, ka spēli neesmu spēlējis uz tam paredzēta NES, bet gan izmantojot emulatoru – pat vairāk, nemaz nebiju spēlējis uz datora, bet gan mobilā telefona. Kaut kāda iemesla dēļ, biju uzskatījis, ka spēle varētu lieliski aizvietot visas uz doto brīdi Google Play marketā atrodamās spēles (savā ziņā tā patiešām arī bija interesantāka par vairākām pieejamām mobilajām spēlēm). Jebkurā gadījumā, pietiek par to un ķersimies pie pašas spēles …

Palaižot spēli, mēs tiekam iepazīstināti ar stāstu, kurš kā saprotams, ir maksimāli īss un parasts. Spēle pavēsta par to, ka pasauli sāk pārņemt tumsa, dabas parādības ir kļuvušas anomālas u.t.t. Tādēļ cilvēku vienīgā cerība ir pareģojums par četriem varoņiem, kuri atnāks un glābs pasauli. Kā jūs droši vien saprotat, tad drīzumā tik tiešām parādās četri jaunieši, kuri rokās tur kaut kādas sfēras (pats par sevi saprotams, ka par viņiem spēlēsi tieši tu). Ūūūn … tas ir viss stāsts. Jā, nav diez ko iespaidīgi, vai ne? Tālāk spēle mums piedāvā izvēlēties četrus spēles varoņus un nosaukt viņus. Starp pieejamajām klasēm ir (tagad būs ļoti šķībi pārtulkoti nosaukumi) – cīnītājs, zaglis, baltais burvis, melnais burvis, sarkanais burvis un melnā jostas (vismaz es uzskatu, ka viņi tā tiek saukti. Diemžēl dēļ spēles ierobežojumiem vairāki nosaukumi ir saīsināti kā piemēram bl. Belt (tik pat labi varētu būt zilā josta)). Dažas no klasēm ir saprotamas pēc nosaukuma, cīnītājs visdrīzāk ir tanks, baltais burvis visdrīzāk ir sava veida hīleris un tālāk gan ir problēma. Ko pie velna varētu darīt zaglis? Daudzi no jums visdrīzāk uzskatītu, ka zagt. Nē – patiesībā spēle tādu variantu nemaz nepiedāvā. Kāda ir starpība starp melno burvi un sarkano burvi? Viens izmanto tumšo maģiju bet otrs uguni? Arī nepareizi. Un ko pie velna varētu darīt melnās jostas ieguvējs? Kāda ir viņa atšķirība no parasta cīnītāja? Spēle nemaz neuzskata par vajadzīgo paskaidrot jums vismaz kaut kādas pamata īpašības par jebkuru varoni, tādēļ nākas vien izvēlēties uz labu laimi. Tā kā pārāk stipri pie šīs tēmas apstāties negribas, vienkārši teikšu, ka sākotnēji atšķirība ir pamata īpašībās un ieročos/burvestībās, kuras varoņi spēj izmantot. Personīgi es biju izvēlējies cīnītāju, melno jostu, sarkano burvi un balto burvi. Starp citu, atgriežoties pie varoņa nosaukšanas, dēļ spēles ierobežojumiem varoņa nosaukums nedrīkst pārsniegt 4 burtus (diez cik daudz nosaukumus no četriem burtiem varat izdomāt jūs? :D)

Kopumā es nestāstīšu jums visu spēles stāstu, tā kā tas aizņemtu pārāk daudz laika, aizskaršu to pavisam nedaudz. Vairāk pastāstīšu par spēles mehānikām un nepilnībām. Īsumā spēle sastāv no divām fāzēm. Pirmā ir skriešana pa karti un pilsētu, bet otrā – cīņas fāze. Principā tas izskatās tā – tu skraidā pa karti un ar katru tavu soli ir kaut kāds procents izredžu, ka tev uzbruks pretinieks, tādā veidā pārejot uz cīņas fāzi.

Cīņa notiek samērā interesanti. Pa kreisi atrodas pretinieki, pa labi tavi varoņi. Jo augstāk ir varonis, jo lielākas ir izredzes, ka uzbruks tieši viņam. Cīņā tiek piedāvāti tādi varianti kā sist, izmantot burvestību/dziru/priekšmetu, kā arī pastāv tāda interesanta iespēja kā aizbēgt. Iespēja aizbēgt, godīgi sakot, var būt ļoti noderīga, pietam, ne tikai pret stipriem pretiniekiem, bet arī pret vājajiem (gadījumos, ja negribi tērēt laiku uz cīņu ar viņiem). Atšķirībā no daudz vēlākām daļām, cīņa notiek turnbased nevis realtime. Principā tu vienkārši izvēlies rīcību un tad izvēlies cilvēku/pretinieku uz kuru šo rīcību ir jāizmanto. Diemžēl, jau pirmās cīņas laikā ir iespējams pamanīt pirmās spēles nepilnības. Gadījumos, ja divi cilvēki uzbrūk vienam pretiniekam un, ja pēc pirmā cilvēka uzbrukuma pretinieks nomirst, tad otrais uzbrūk “gaisam” un pazaudē savu gājienu. Tāda veida nepārdomātība ļoti ātri sāk apnikt, jo tērē laiku un ir samērā neloģiska pēc savas būtības.

Tagad gribētos nedaudz parunāt par maģijām. Šis ir moments, kur, manuprāt, spēles veidotāji ir ļoti stipri izgāzušies. Pats par sevi saprotams, ka burvestība tāda veida spēlē varētu būt viens no interesantākiem aspektiem, un daļēji tā arī ir. Salīdzinot ar tagadējām spēlēm, FF1 varoņi neizmanto daudzās spēlēs populāro manu, bet gan tā saucamos maģiskos punktus (pēc savas būtības ir viens un tas pats). Atjaunot dotos punktus var tikai apmeklējot viesnīcu vai izmantojot māju (kas ir dārgs variants). Tas nozīmē, ka brīdī, kad šie punkti beidzās, tu nokļūsti ļoti dziļā pakaļā, jo tavs burvis automātiski kļūst bezjēdzīgs līdz brīdim, kamēr neatgriezīsies uz pilsētu. Bet tas nav nemaz tik traki, jo tādi atgadījumi notiek samērā reti. Pati maģija tiek sadalīta uz balto un melno. Katrai no tām ir 8. pakāpes un katrā pakāpē ir pieejamas 4 maģijas. Iemācīties tās var speciālos veikalos. Diemžēl viens burvis var iemācīties tikai trīs no četrām pieejamām maģijām katrā pakāpē, tādēļ tās ir jāizvēlas ļoti uzmanīgi. Šis moments varētu jums likties interesants, taču dēļ spēles nepilnībās viss ir tieši pretēji. Problēma tāda, ka dēļ ierobežojumiem, katras maģijas nosaukums nepārsniedz 4 burtus. Apraksta maģijām arī nav, tādēļ ļoti bieži atliek tikai minēt par to, ko gan tās varētu darīt. Protams, daudzu šo burvestību būtību var saprast pēc nosaukuma (piemēram – Cure, Fire, Slow), bet ir arī tādas, kuras īsti neko neizsaka (piemēram, Rub, Zap!, Alit u.t.t.). Turklāt, daudzas šīs maģijas dēļ bagiem nemaz pareizi nestrādā, kas vēl stiprāk pasliktina situāciju. Piemēram, tāda maģija kā SABR nestrādā un neko nedara, bet tāda maģija kā LOK2 tā vietā, lai pamazinātu pretinieku izvairīšanos tieši pretēji – palielina viņu izvairīšanās izredzes (varu tikai piebilst, ka pats tu par to nekad neuzzināsi, ja neizlasīsi par šo bagu spēļu pamācībās). Tās divas maģija nav vienīgās, kuras strādā nepareizi. Dēļ šiem iemesliem, pastāv ļoti liela iespēja, ka tu iemācīsi burvim maģiju, kura nemaz nestrādā, tādā veidā atstājot viņu ar bezjēdzīgu burvestību līdz pat spēles galam.

Diemžēl maģiju bagi ar to visu nebeidzas. Vēl viens moments, kuru ļoti stipri gribētu iezīmēt ir atribūts ar nosaukumu “intelekts”. Es neesmu nekāds programmētājs, bet man sāk likties, ka spēles veidotājiem šis atribūts tik tiešām pietrūka. Kādēļ? Vienkārši, jo spēlē intelekts ir pilnīgi bezjēdzīgs. Kā mēs visi zinām, daudzās tāda veida spēlēs intelekts palielina bojājumu, kuru izdara maģijas. Diemžēl FF1 tas tā nav. Tas bez jebkādiem jokiem nemaina it neko. Būtu lieliski, ja tas paātrinātu maģiju izmantošanu, jo, ticat man, tas tik tiešām nav ātri. Problēma tāda, ka, izmantojot masu maģiju (jeb to, kura sit visus pretiniekus), tā tik un tā sit pretiniekus pa vienam. Ņemat vērā, ka spēle ir samērā lēna, tādēļ, lai maģija uzsistu vienam pretiniekam, ir nepieciešamas ~6 sekundes, kas nebūt nebūtu tik traki. Tomēr brīdī, kad cīņa notiek ar 9 pretiniekiem, masu maģijas izmantošana var aizņemt gandrīz veselu minūti. Ņemot vērā, ka tāda veida maģijas sākuma stadijā nemaz nav spēcīgas, tad varat iedomāties cik daudz laika tiek iztērēts vienkārši skatoties maģiju iedarbību (protams, ar tagadējiem emulatoriem šo visu procesu var paātrināt, ko arī nācās darīt).

Darbojoties ar maģiju, spēles vēlākās stadijās sanāk izprast arī burvju lomas. Kā jau biju minējis ir divu veidu burvestības – baltās un melnās. Pats par sevi kļūst skaidrs, ka baltā ir domāta baltam burvim, bet melnā melnajam. Bet kā tad ir ar sarkano burvi? Izrādās viņš ir sava veida universāls kareivis, kurš spēj mācīties abus veidus, pietam var arī izmantot daudzus ieročus/bruņas, kuras parasti maģi nespēj. Kādi tad ir mīnusi? Tuvu spēles beigām viņš kļūst par vājāko no varoņiem, jo nespēj izmantot augstāko pakāpju maģijas un nespēj izmantot labākos priekšmetus. Un ja jau runa aizgāja par priekšmetiem (tādiem kā bruņām, ieročiem), tad gribētos teikt, ka spēlē to ir patiešām daudz, pietam katrs ar saviem bonusiem un mīnusiem. Šos bonusus, protams, tu nezināsi, jo nekādas informācijas par priekšmetiem spēlē nav. Vienīgais veids, kā saprast cik priekšmets ir lietderīgs ir to uzvilkt un paskatīties statistikas izmaiņu (kura starp citu neuzrāda visu nepieciešamo informāciju). Vēl viens labs variants ir orientēties pēc šo priekšmetu cenas veikalos. Parasti labāks priekšmets maksā vairāk. Bet tas nemaz nenozīmē, ka tas tik tiešām būs lietderīgāks uz noteikto varoni. Lielisks piemērs tam ir melnās jostas varonis. Lieta tāda, ka nedaudz pirms spēles vidus viņš kļūst ļoti vājš. Izrādās, ka par iemeslu tam ir nepareizi izvēlētie priekšmeti. Domāju, ka lielākai daļai (mani ieskaitot) varētu likties, ka priekš melnās jostas varoņa vispiemērotākais ierocis no pieejamajiem varētu būt nunčaki. Nē! Tā nemaz nav. Īstenībā izrādās, ka šis varonis ir efektīvs tikai tad, ja vispār neizmanto ieročus vai bruņas. Godīgi sakot, tādos gadījumos viņš kļūst par spēcīgāko varoni jūsu komandā (un daudzos gadījumos par tādu arī paliek līdz pat pašām spēles beigām). Kam tad spēlē ir domāti nunčaki? Labs jautājums, jo doto ieroci var uzvilkt tikai un vienīgi melnās jostas varonis (bet būšu godīgs, daudz vēlākās spēles stadijās nunčaki vairs nekur nepārdodas, kas kaut kādā ziņā liek spēlētājam saprast, ka ieroču priekš melnās jostas varoņa nemaz nav). Rodas pat sajūta, ka spēles veidotāji speciāli ievietoja nunčakus, lai pačakarētu spēlētāju prātus. Bet nevar zināt, varbūt nunčaki ir vienkārši kārtējais ierocis, kurš nav efektīvs dēļ bagiem. Jā, jūs pareizi sapratāt. Spēļu bagi tik tiešām piemērojas ne tikai uz maģijām, bet arī uz priekšmetiem, pataisot dažus no tiem par bezjēdzīgiem.

Tagad pastāstīšu par dažām pozitīvākām lietām. Pretinieku spēlē tik tiešām ir daudz, un, pietam, viņi ir ļoti dažādi, tādēļ garlaicīgi nepaliek. Papildus, arī pretinieki māk izmantot maģijas un uzlikt uz varoņiem negatīvus efektus, kas pataisa spēli saspringtāku. Protams arī te ir daži nelieli mīnusiņi. Piemēram, cīņa nemaz vairs neliekas episka, ja tu cīnies pret pretinieku ar nosaukumu – trakais ponijs. Kā arī, cik gan tas jocīgi neskanētu, spēles spēcīgākais pretinieks ir nevis boss, bet gan kāds cits ienaidnieks kurš nejauši var parādīties spēles pirmspēdējās stadijās. Taču es neteiktu, ka tas negatīvi ietekmētu spēli, tādēļ uz to var mierīgi pievērt acis. Paslavēt man gribētos arī spēles pasauli. Karte tik tiešām ir liela un daudzveidīga, un par brīnumu, tajā ir ļoti grūti apmaldīties. Par spīti tam, ka dažreiz spēles NPC nedod noteiktus norādījumus, spēle ir izveidota tā, ka spēlētājs intuitīvi var saprast kur ir jāiet. Lielākoties tas ir tādēļ, ka nekur citur nemaz nevar nokļūt. Protams, navigāciju pa pasauli var atvieglot karte, kuras spēlē nav … Vai arī tomēr ir? Diemžēl, kā jau parasti, spēle neuzskata par vajadzīgu pastāstīt, ka uzspiežot nepieciešamos divus taustiņus kopā, spēlētājs var paskatīties pasaules karti. Bet, godīgi sakot, es par to uzzināju pašās pēdējās stadijās, un lieliski tiku galā arī bez tās. Patīkams ir arī fakts, ka spēles laikā mainās mūsu transportlīdzekļi. Sākumā spēlētājam vajadzēs pārvietoties ar kājām, tad ar kuģi, vēlāk viņam tiks piedāvāts arī lidaparāts. Diemžēl ir arī viens brīdis, par kuru veidotājus gribētos nožņaugt. Tuvu spēles beigām, varoņiem ir jāatrod karavāns, kurš atrodas kaut kur uz kartes. Nekādas norādes no NPC par tā atrašanās vietu netiek dotas (vai arī es tās neatradu). Pietam, arī uz kartes karavāns nav apzīmēts. Es nezinu kā, bet spēlētājam ir jāuzmin tā atrašanās vieta un jāpiespiež nepieciešamā vietā poga, lai nokļūtu karavānā (karavāns atrodas uz vienas salas, parastā tuksnesī, kurš izskatās tāpat kā visi pārējie spēles tuksneši). Kā pie velna spēlētājam bija tas jāsaprot pirms interneta parādīšanās? Godīgi sakot, tas bija moments, kad man nācās pārvarēt savu stūrgalvību un pameklēt internetā pamācību, lai es varētu nokļūt tālāk. Un tas nav vienīgais moments, par kuru spēle aizmirst tev pastāstīt. Nonākot spēles pašā pēdējā pilī un tiekot uz tās trešo līmeni, tu vari atklāt, ka nespēj atvērt vārtus uz nākamo līmeni. Iziet no pilis arī nav iespējams un tu sāc štukot, kas tad īsti nav kārtībā. Izrādās, ka vārtus var atvērt tikai maģiskā lauta, kuras, starp citu, pilī nemaz nav. Vienīgais veids kā izkļūt no pilis un savākt lautu ir restartējot spēli. Bet kur tad īsti šī lauta atrodas? Tas tik tiešām ir komēdijas vērts … Tā atrodas pie princeses, kuru tu izglābi, pildot PAŠU PIRMO spēles uzdevumu … Ko? Tu neuzskatīji, ka ar viņu ir jāparunā un uzdevums beidzās ar to, ka karalis tev iedeva apbalvojumu? Pfff, naivais NŪŪBS. Godīgi sakot – tādos brīžos es esmu šokā. Man te kāds mēģināja iestāstīt, ka Dark Souls ir grūta spēle, bet vai kāds no šiem mūsdienu geimeriem vispār ir izgājis FF1 neizmantojot pamācības? Kādēļ šī spēle ir tik nepārdomāta? Vai šī spēle kādreiz vispār tika testēta?!?!!?!

Pārējās spēles īpašības ir samērā viduvējas. Spēlē mūzikas daudzveidība ir maza, pietam pati mūzika nav īpaši laba. Tomēr tāda veida spēlē pats svarīgākais ir izveidot neapnicīgu mūziku, kas, paldies Dievam, ir izdevies. Spēles stāsts, kā minēju, arī nav diez ko iespaidīgs. Pārsvarā stāstu pavēsta NPC, kuri izklāsta nepieciešamo ne vairāk kā divos teikumos, tādēļ paši varat spriest par tā daudzumu. Nobeigums, par izbrīnu ir interesants, tomēr ne bez saviem mīnusiem. (Tātad tagad būs 33 gadus vecas spēles SPOILERI) Izrādās, ka visas pasaules katastrofas notiek dēļ “laika cilpas”. Lai to iznīcinātu, varoņiem nākas nogalināt haosu, kurš arī ir spēles pēdējais boss. Pēc haosa nogalināšanas varoņi atgriežas savā laikā, kur viņus sagaida divas sievietes (kuras starp citu spēles gaitā vispār nebija sekojušas varoņiem un tika pieminētas labi, ja 2 reizes. Taču spēles beigās veidotāji nolēma pataisīt šīs sievietes par sava veida galvenajām varonēm bez jebkāda iemesla). Dēļ 2000. gadus ilgas “laika cilpas” pārraušanas visas varoņu cīņas izdzēsās un palika pagātnē. Tādēļ brīdī, kad viņi atgriezīsies mājā visas atmiņas par varoņiem tiks dzēstas. Neskatoties uz to, leģenda par varoņiem tik un tā turpinās dzīvot, visās zemēs kurās viņi ir bijuši, pat par spīti tam, ka neviens īsti neatceras no kurienes šī leģenda parādījās. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka šie varoņi tik tiešām ir glābuši mūsu pasauli, un nedrīkst aizmirst, ka šis varonis biji TU. Savā ziņā, doma ar “laika cilpu” priekš 1987. gada spēles bija samērā interesanta. Arī ideja par varoņu aizmiršanu ir samērā neslikta.

Kopumā es gribētu pateikt, ka spēle ir mani apbēdinājusi. Esmu gaidījis ko varenāku no tik lielas franšīzes pirmsākumiem, bet rezultātā saņēmu spēli, kura bija piepildīta ar ļoti lielu bagu daudzumu, kuri konkrēti bojāja visu spēli. Ja spēle ar tik daudzām nepilnībām būtu izlaista tagad, tā nekur tālu netiktu. Tādēļ, ja man būtu jādod spēles vērtējums, es ieliktu 4 no 10, un neieteiktu nevienam to spēlēt. Daudzi no jums visdrīzāk uzskata, ka es ļoti negodīgi novērtēju spēli, jo viņa takš ir veca. Varētu atrasties cilvēki, kuri teiktu, ka visas vecas spēles bija tādas. Šādam apgalvojumam es nepiekristu. FF1 knapi kaut kādā ziņā pārspēja to laiku spēles. Ir pieejamas daudzas to laiku spēles, kuras bija konkrēti labākas par FF1, kā stāsta ziņā, tā arī mūzikas un bagu neesamības ziņā, kā arī grafiskajā ziņā.

Godīgi sakot, atskatoties uz spēli, es nevaru izprast kādēļ FF1 kļuva par to laiku hītu. Manuprāt, šim projektam bija jānomirst tā pirmsākumos. Varbūt ļoti lielu lomu spēlēja tas, ka videospēļu nemaz tik daudz nebija un veidotājiem sanāca sevi pareizi noreklamēt.

Pēc visa šī, es ļoti baidījos spēlēt FF2. Par iemeslu tam bija spēles izlaišanas datums. Kā izrādās, FF2 parādījās plauktos mazāk nekā gadu pēc FF1 (trūka vien diena līdz pilnam gadam :D). Par laimi, bailes bija nepamatotas, jo spēlēt FF2 bija tik tiešām patīkami. Gada laikā veidotāji ir izlabojuši 95% no FF1 nepilnībām, un pataisīja spēli vismaz 4 reizes baudāmāku, par ko viņiem atsevišķs respekts. Bet par to es pastāstīšu kādu citu dienu.

Ceru, ka jums patika, paldies par lasījumu.