Spēles kodu apskatam nodrošina PlayStation Latvija

Nepavisam neesmu Soulslike spēļu fans. Sekiro apskats man bija milzīgs izaicinājums. Tas visticamāk arī ir iemesls kādēļ Nioh paslīdēja man garām tā īsti nemanot. Protams tagad ir citi laiki un pateicoties Playstation Latvija nācās iepazīties ar šo Ninja Theory franšīzi. Man par pārsteigumu šī nav īsti Soulslike spēle. Jā ir menedžējama izturības līnījā, jā spēle ir nežēlīgi grūta. Tomēr te līdzība beidzas. Ar ko tad Ni-Oh 2 atšķiras no FromSoftware darbiem? To noskaidrosim šajā apskatā.

Izstrādātājs: Ninja Theory
Izdevējs: Koei Tecmo Games Ltd.
Relīze: 2020. gada 13. marts
Cena: €59.99

Nioh 2 ir tik brutāla, ka pat vienkāršākais pretinieks ir spējīgs tevi uzšķērst vai apēst tavu seju. Tā ir arī pilna ar daudz un dažādiem mehānismiem, sākot ar bloķēšanas sistēmu un beidzot ar plašiem prasmju kokiem. Spēle aizņemas nedaudz no visa. Nioh 2 ir klasiskas rpg, Diablo lūtfesta un Dark Souls sajaukums. Spēle apvieno lērumu lielisku ideju un geimpleja mehānismu.

Pat kauns atzīties cik daudz no manis prasīja šīs ātrās cīņas apgūšana. Lai cik grūtas kādam neliktos Souls spēles, tās ir daudz lēnākas un attiecīgi dod iespēju prātā kaut uz sekundi apdomāt savu nākamo kustību. Nioh 2 tādu iespēju nepiedāvā. Ir ļoti maz laika reaģēt uz apkārt notiekošo un mazākā minstināšanās noved pie letāla iznākuma. Pirmā misija beidzās ar nepilnām 200 nāvēm… Bet par visu pēc kārtas.

Spēles notikumi risinās 1555. gada alternatīvajā Japānā. Valsti plosa karš un to apdzīvo dažādi mošķi, jeb Yokai. Galvenais varonis ir algotnis, kurš savukārt ar tiem cīnās. Uzsākot spēli mums ir iespēja pašiem izveidot savu personāžu. Jāteic ka piedāvātās opcijas apmierina un veidojot personāžu pavadīju gandrīz 30 minūtes. Kā ātri izdodas noskaidrot, mūsu varonis pats daļēji ir Yokai un tā izskatu arī ir iespējams pielāgot.

Pirmā kļūda

Par Yokai būšanu runājot, šī alternatīvā forma dod pieeju īpašām prasmēm. Šeit es pieļāvu savu pirmo kļūdu. Dēmona jeb Yokai forma ir atkarīga no dzīvnieka gara izvēles (Guardian Spirit), taču tā ietekmē arī Burst – Counter prasmi. Katrs no trim Burst-Counter ir spēcīgs instruments, kas sagaidot brīdi, kurā pretinieks kļūst sarkans, jeb sāk spēcīgu uzbrukumu, ļauj to pārtraukt un nodarīt pamatīgus bojājumus tam. Īpaši efektīvas šīs prasmes ir cīņā ar bosiem. Kur tad kļūda? Tās visas prasa visai izcilu laika izjūtu. Tomēr es izvēlējos pašu grūtāko – Feral. Brīdī, kad pretinieks uzbrūk es varu izveidot savu kopiju, kura saņemot sitienu no pretinieka, to neitralizē un ļauj man veikt pretuzbrukumu. Skan forši vai ne? Kur tad problēma? Kopija ir pieejama mazāk kā sekundi. Ja neizdari to pareizi, droša nāve metoties ar galvu pa priekšu virsū bosam ir garantēta. Es ilgi nevarēju saprast, kā to izmantot. Pat tagad man šis gājiens izdodas reti. Tā vietā, lai paņemtu praktiskāko garu – Brute, kas vienkārši veic pretuzbrukumu es izvēlējos “glītāko” nezinot ko tas dara! Neesi kā Intars. Palasi kaut beta testu atsauksmes.

Otrā un trešā kļūda

Yokai būšana arī ļauj absorbēt citu Yokai “kodolus” dodot pieeju viņu spējām. Kā piemēram iespējai pagarināt savu ieroci līdz absurdiem izmēriem un slānīt pretinieku no droša attāluma. Galvenais akcents protams ir pati Yokai forma, kas spēlētāju uz laiku padara neievainojamu un pastiprina uzbrukumu. Vizuāli tā izskatās episki. Tā arī beidzas sasodīti ātri. Šī bija mana otrā kļūda.

Tikai pēc padsmit stundām sapratu, ka taupot dēmona formu brīdim, kad esi Ēnu pasaulē un ar visai zemu dzīvības līniju, forma darbojas kā minimums divreiz ilgāk. Kaut kā nepamanīju to nekur pieminētu. Tad atkal es īpaši neiespringu uz apmācībām. Šī bija mana trešā kļūda. Ja plāno nopietni ķerties pie Nioh, velti laiku apmācību līmeņiem. Jebkurā brīdī spēlē ir iespējams pie tiem atgriezties, lai iemācītos ko jaunu. Tas tiešām palīdz.

RPG elementu iespējams ir pārāk daudz

Spēles biedējošākā daļa, ja neskaita domu par pieredzes punktu zaudēšanu ir RPG elementi. Spēlētājam ir iespēja vākt daudz dažādu tipu ieročus un bruņu kolekcijas. Nopietni, ieroču veidu tiešām ir daudz – klasiskie zobeni, zobens katrā rokā, komiski garš zobens, komiski īss zobens, loki, šautenes un dažādi citādi Japāņu ieroči kuru nosaukumi man galvā nestāv.

Jo vairāk lieto vienu konkrētu ieroci, jo vairāk to iepazīsti. Šī statistika attiecīgi palielina bojājumus, ko ar konkrēto ieroci vari nodarīt, kā arī ļauj atslēgt jaunas prasmes ar konkrētā ieroča tipu. Starp citu katram ierocim ir savs prasmju koks, kuri ir visai iespaidīgi, katrs ar saviem novirzieniem. Jaunam spēlētājam šeit ir lērums informācijas, ko ne vienmēr ir iespējams viegli uztvert.

Ar bruņojuma variāciju ir līdzīgi un komplekti dod dažādus bonusus pie personāža statistikas. Arī tā ir biedējoša. Ir daudz dažādi parametri, kā piemēram Heart, Constitution, Bravery, Dexterity, Strenght u.c. Katrs no šiem parametriem atbild par konkrētām personāža statistikām. Forši ir tas, ka pievienojot punktu, redzi kas tieši mainīsies.

Par pārsteigumu man, spēlē ir arī daudzspēlētāju režīms. Tas izpaužas divos veidos. Ir iespējams uzaicināt svešinieku vai draugu savā spēlē, kas pamatīgi atvieglo visu pasākumu. Paturiet prātā, ka šim vajadzēs PS Plus abonementu. Otrs veids ir marķējumi pasaulē, kas apzīmē citus kritušos spēlētājus. Tie arī iedalās divos veidos – sarkanos ir iespējams atdzīvināt, lai uzveiktu cīņā un iegūtu vērtīgas lietas, bet zilie kalpo kā AI palīgi un cīnīsies kopā ar spēlētāju. Pēdējie ir bezjēdzīgi, jo ātri vien nomirst. Lai vai kā co-op opcija ir forša, diemžēl nebija daudz spēlētāju ar ko kopā uzspēlēt ņemot vērā, ka raksta tapšanas brīdī spēle nemaz nav iznākusi.

Pats sižets ir visai interesants. Ir humors, ir episkas ainas. Viss kā vajag. Tikai manas kļūdas un ilgā čakarēšanās neļāva man to kārtīgi izbaudīt. Par to gan nepārdzīvoju, šāda tipa spēlēs tas nav galvenais. Spēlē ir daudz galveno misiju un kāds ducis blakus misiju. Tās visai pamatīgi variē no spēlējamām līdz tādām, kas liks tvaikam nākt no nāsīm.

Līmeņu dizains šajās misijās ir ļoti pārdomāts. Šeit es nerunāju par grafisko pusi,jo lai arī skaisti, tomēr tie ir diezgan vienveidīgi. Akcents ir likts uz pretiniekiem. Tie ir ļoti asprātīgi izvietoti cauri kartēm. Kā piemēram vienā no pirmajiem līmeņiem pamanīsi sargu kas ir viens pats. Protams pirmais instinkts bija lēkt virsu un slānīt cik spēka. Man nebija ne mazākās nojausmas, ka uz jumta gaida divi strēlnieki, kas ātri parūpējās par to, lai mana izturības līnija nokristu līdz 0, un tas pats “vieglais” pretinieks mani noliktu gar zemi ar vieglu vēzienu.

Ar laiku gan iemācies šīs lietas nolasīt. Ja tev šķiet, ka kādā no tumšajiem stūriem izleks kāds Yokai, klausi veselajam saprātam – tā visticamāk arī būs.

Vērtējums

Nioh 2 ir interesanta un ļoti inovatīva pieeja Soulslike spēlēm, kas liek tai atšķirties tik ļoti, ka Soulslike apzīmējums ir nevietā. Tā ir vājprātīgi grūta spēle, ar ļoti strauju cīņu tempu. Te ir daudz vietas frustrācijai un dažādām citām negatīvām emocijām. Tomēr tā ievelk atpakaļ pat tad, ja šķiet, ka atsities pret sienu. Ninja ir pamanījušies veiksmīgi izstrādāt formulu ar brutālu sarežģītību, bet pietiekoši lielu burkānu mieta galā, lai pat tādi cilvēki kā es, kas no brīvas gribas šādas spēles neizvēlas pateiktu – jā, ir pirkuma vērts.