Jau ziņojām par “Valve” un TGA (“The Game Awards”) dibinātāja Geoff Keighley kopīgi izveidoto atbalsta programmu indie spēļu izstrādātājiem – tā ietvaros iespējams izmēģināt vēl neiznākušu spēļu demo versijas ikvienam “Steam” lietotājam. Akcija norisinās no 18. – 23. martam.

Tā nu es izlēmu izveidot jaunu rubriku (if you will), kurā vēlos apskatīt vissaistošākās demo versijas, kas pieejamas pateicoties festivālam! Pirmā laimīgā spēle, kura piesaistīja manu uzmanību, ir “Aggro Crab” izstrādāts un “team17” izdots “Going Under”.

Roguelike, dungeon-crawler žanri pēdējos gados piepildīti ar tik tiešām labām un kvalitatīvām spēlēm. Tādi meistardarbi kā “Dead Cells” un “Enter The Gungeon” uzstādījuši gana augstu latiņu, un pārspēt, pat sasniegt to ir ļoti grūti. Taču “Going Under” – satīriskais dungeon crawler – man iesēdās prātā jau no pirmā acu uzmetiena. Kā tad spēle jutās, un vai jau pēc demo izspēles to var nolikt vienā plauktā ar iepriekš minētajiem meistardarbiem? Lūkosim!

Iesākot spēli tiekam sagaidīti ar ‘jauku’ ievadu par korporāciju, kura pārvalda distopisko Neo-Cascadia pilsētu. Tajā radušies un zuduši vairāki start-up uzņēmumi, kuri pēc bankrota tikuši nosūtīti uz pazemi, bet uzņēmumu darbiniekiem uzlikts lāsts – mūžīgi klejot pa dažādu pagrabu telpām. Korporācija “Cubicle” ir viens no retajiem start-up projektiem, kurš izdevies. Zem “Cubicle” darbojas start-ups “Fizzle”, savukārt tajā, jauns praktikants mārketinga asistenta amatā – spēlētājs.

Esam veiksmīgi atraduši prakses vietu un pirmajā darba dienā tiekam norīkoti “žurku” izķeršanai pagrabā. Tās vajagot nogalināt! Gāzētu dzērienu jaunuzņēmumā tāds tīri neko darbiņš, vai ne? Nu neko, kas jādara – jādara.

Tālāk mūs sagaida daudz un dažādi pārsteigumi! Izrādās, ka “žurkas” nemaz nav žurkas, bet gan nolādētie izmirušo jaunuzņēmumu darbinieki. To mūžīgai iznīcināšanai varam izmantot dažādus ieročus, sākot no ofisa grabažām līdz pat pīķa šķēpiem. Gandrīz viss, kas pagraba plašajās istabās atrodams, lietojams kā ierocis. Vai Tu kādreiz esi vēlējies savu kolēģi iedurstīt ar kniepadatu? Šeit to ir iespējams izdarīt (diemžēl ne savam kolēģim, bet tikpat jautri :))

Īstenībā mehānismu ziņā spēlē sajūtama “Enter the Gungeon” pēcgarša. Prasmju istabas, noslēpumu lādes cīņu beigās, prasmju kolekcionēšana – viss tas pieejams jau augstāk minētajā roguelike klasikā.

Ik pa laikam sastopamas telpas ar dažādām unikālām, spēlētājam pieejamām prasmēm. Tās nopietni izmaina spēlētāja spēku un varēšanu. Visas spējas/prasmes vienlaicīgi iegūt nevar (ar noteiktiem izņēmumiem), bet tā vietā no piedāvātajām jāizvēlas tikai viena! Tālāk ejot gan ir ļoti liela iespējamība, ka prasme izvēles veidā atkal būs pieejama. Galvenais saprast savu spēles stilu un, pēc tā vadoties, pieņemt pareizo lēmumu attiecīgajā situācijā.

Lieta, ko es noteikti vēlētos izcelt, runājot par izvēļu veikšanu, ir reti uzejamās noslēpumu spēju/prasmju istabas. “Augsts risks, augsta atlīdzība” – moto, kas perfekti apraksta to būtību. Istabā tiek piedāvātas vairākas prasmes vienlaicīgi, bet āķis ir riska faktorā, piemēram, “nākamo 3 cīņu garumā nedrīkst apstāties, apstāšanās gadījumā spēlētājs sadeg”. Šis ir viens no skarbākajiem riska piemēriem, tomēr īpaši izceļ moto nozīmīgumu. Manā spēlēšanās laikā viens no noslēgtajiem darījumiem bija tieši šis. Un ticiet man, kad es saku, ka tā bija īsta elle. Tālie cīņas ieroči jāaizmirst, jo nav laika, kad ar tiem notēmēt un izdarīt sitienu. Arī aizkave animācijas dēļ, kas notiek ieejot jaunā istabā, spēlētāju uz brīdi apstādina un dēļ tā sākas ļoti kaitinoša un pavisam nevajadzīga degšana. Kā jau visās roguelike spēlēs, pus dzīvība var izšķirt spēles iznākumu, tāpēc kārtīgi apdomājiet pirms veicat tāda veida darījumus.

Degšana nav vienīgais pretinieks – cīņas notiek pret AI ienaidniekiem. To daudzveidība ir pieklājīga, ņemot vērā, ka šī ir tikai demo versija. Dažādas stereotipiskas ienaidnieku klases ar interesantiem cīņas veidiem. Cerēsim, ka pilnajā relīzē saņemsim lielu daudzumu klašu variācijas.

Versijas beigās gūstam nelielu ieskatu bosu cīņās. Pirmais un vienīgais demo boss, kuru sastopam, ir start-up CEO, kurš nolaidis savu projektu pa burbuli. Diemžēl pāris reizes nonākot nespēcībā, nākas atkal un atkal piekāpties, apliecinot bosa pārākumu, bet tajā pašā laikā priecājoties par izbaudāmajiem kautiņiem. Kad beidzot saņēmos, boss ‘iekārās’, un es viņu pieveicu ar dažādu priekšmetu raidījumiem galvas virzienā. VAI TIEŠĀM TĀ JĀNOSLĒDZ SPĒLĒŠANAS PIEREDZE?!

Par nelaimi šī nebija vienīgā problēma! Esot istabā nav iespējams tikt uz spēles galveno izvēlni. Vienīgais veids kā to izdarīt ir pilnīga aizvēršana. Ir 2020. gads un, lai gan indie spēļu izstrādātājs, izvēlei neiziet no spēles pavisam vajadzētu būt klātesošai. Vēl ļoti kaitinošas ir pastāvīgās pamācības, kuras ‘izlec’ katru reizi, kad istabas jāatsāk iet no jauna. Es jau esmu pietiekami daudz reižu nonācis līdz beigu istabai – kāpēc, sākot no sākuma, man būtu jāsaņem norādes kā lietot peli vai, kas ir “dodge roll” kustība?

Neskatoties uz pieminētajām nepilnībām, “Going Under” mani pārliecināja, ka tai ir patiess potenciāls kāpt uz goda pjedestāla un konkurēt ar žanra veterāniem. Ja spēlē tiks ieguldīts tikpat liels darbs kā līdz šim, pēc dažiem gadiem varēsim vēroties uz to, kā uz roguelike, dungeon-crawler klasiku.

P.S. Mūzika ir ļoti akurāti pielāgota pasniegtajai tematikai, kā arī tā dara savu darbu un rada valdzinošu atmosfēru. Godīgi sakot, mūzika indie spēlēs jau kādu laiku ir augstākās raudzes un grūti to pienācīgi nenovērtēt.