Man personīgi šī ir viena no 2020. gada gaidītākajām spēlēm. To arī iekļāvu savā šī gada gaidītāko spēļu sarakstā. To vai tā liks vilties nezināju, bet šis gads noteikti nav pastaiga parkā. Lai vai kā, sēžot mājās varu veltīt gandrīz nedalītu uzmanību savam hobijam un šoreiz laiks atkal doties piedzīvojumos ar Ori, ar kuru pēdējo reizi tikāmies savus piecus gadus atpakaļ. Vai vīlos? To mēģināsim noskaidrot.

Izstrādātājs: Moon Studios
Izdevējs: Xbox Game Studios
Relīze: 2020. gada 11. martā
Cena: €29.99

Pats fakts, ka viena no Xbox brenda galvenajām franšīzēm ir 2D Metroidvania stila platformeris varētu likties visai smieklīgi tiem, kas nav spēlējuši nevienu no abām spēlēm. Taču Ori ir īsta AAA pieredze. Ori noteikti neaizvietos Master Chief, kā konsoles galvenā seja, taču šī tik tiešām ir svarīga franšīze tagad un ejot uz priekšu. Ori and the Will of the Wisps ir viena no skaistākajām grafikām, ko es šajā paaudzē esmu redzējis. Animācijas ir fantastiskas, personāži interesanti un savdabīgi, kā arī to visu pavada lieliski skaņu celiņi.

Protams tiklīdz sāc to spēlēt, uzreiz attopies, ka tā tomēr ir visai klasiska Metroidvania stila spēle, gandrīz bez atkāpēm. Spēle arī ļoti atgādina Blind Forest, bet ne jau tāpēc ka mēs spēlējam ar vienu un to pašu varoni. Sižets tiek aizsākts ļoti līdzīgā manierē, ar garu ievadu par Ori tagadējo dzīvi, kā arī tiekam iepazīstināti ar viņa jauno draugu un sabiedroto – pūci Ku. Ku ir problēmas ar lidošanu, kā rezultātā abi nokļūst sev nezināmā meža daļā.

Dialoga spēlē nav daudz, ja neskaita pāris personāžus, taču arī tad dialogs ir rakstītā veidā, jo diez vai kāds no jums izprot Ori pasaules savdabīgo valodu. Tas gan galīgi netraucē stāstu izbaudīt pilnvērtīgi. Spēlē atgriežas tas pats ļaunums no pirmās daļas, taču tas ir visai sekundārs, jo galvenā sižeta daļa ir Ori un Ku attiecības, kā arī saskare ar ļauno Shriek. Tas viss tiek pasniegts izmantojot mīmiku un ķermeņa valodu, bet ir ļoti viegli uztverams.

Kā jau klasiskā Metroidvania spēlē mums paveras atvērta pasaule ko izpētīt, taču ceļā protams būs regulāri šķēršļi, kas traucēs nokļūt no punkta A līdz punktam B. Pamatā tas būs dēļ trūkstošām durvju atslēgām vai prasmēm.

Par prasmēm runājot – ja pirmās spēles vājākais elements bija cīņa, tad tagad tas ir pamatīgi uzlabots. Ori arsenālā ir pieejams daudz vairāk dažādu prasmju un ieroču, kā arī pretinieku variācija ir lielāka un interesantāka.

Pieņemu, ka kādam cīņas elementu varētu būt par daudz, jo īpaši spēles nobeigumā, bet es uzskatu, ka izstrādātāji ir atraduši lieliski līdzsvaru starp platformeri un cīņas elementiem. Tiem ir lieliska sinerģija un Tu jūties teju, kā tāds animācijas nindzja, kas lēkā no vienas ekrāna puses uz otru cīnoties ar pretiniekiem.

Par pārsteigumu, šoreiz nenācās tik bieži atgriezties vecākās lokācijās jeb backtrackot, kas ir visai raksturīgi Metroidvania tipa spēlēm. Ir pat iespējams izlaist lielu daļu kartes, koncentrējoties tikai uz sižeta progresiju. Tas protams liedz atslēgt daudz bonusu, tomēr forši, ka tāda opcija pastāv tiem, kas vēlas piedzīvot tikai sižetu. Arī spēles saglabāšanas sistēma ir izmainīta. Ja iepriekš nācās meklēt speciālos čekpointus, tad tagad mums ir visai elementāra auto-save funkcija.

Te protams varētu argumentēt, ka līdz ar to nāvei nav nekādu īpašu seku, taču manuprāt spēle pati par sevi jau ir visai grūta (ja nespēlē uz vieglākā režīma), lai vairākas reizes sāktu kaut ko no gala. Šāda sistēma ir visai novecojusi un es neesmu vienīgais, kas tā domā.

Grūtākie brīži noteikti būs bosu cīņas un bēgšanas ainas, kas reizēm ir abi kopā. Bēgšana prasa lielu precizitāti un kļūdas nereti beidzas letāli. Savukārt bosi parasti ir milzīgi mošķi, kas aizņemt teju visu ekrānu un to kustības, kā arī vājības nākas “atkost” vairākos piegājienos, līdzīgi, kā Souls spēlēs.

Backtrackings, lai arī minimāls izpaužas tieši blakus misijās. Tās ir dažādas, var būt visai primitīvas, gan arī tādas kas papildina galveno sižetu, bet nav obligāti vajadzīgas. Šīs tad arī papildina Ori arsenālu. Te ir viens no lielākajiem jaunievedumiem spēlē – neliela pilsētiņa, kuru vari palīdzēt uzlabot, sagādājot resursus, būvējot jaunas ēkas un papildinot ar izglābtajiem personāžiem.

Vērtējums

Gluži tā pat, kā oriģinālā spēle, Ori and the Will of the Wisps īsti neievieš neko jaunu Metroidvania žanrā. Sižets arī nedaudz atgādina oriģinālu, protams cītīgi spēlējot uz spēlētāja emocijām. Tomēr vai tā tiešām ir slikta lieta? Kā saka, nevajag labot to, kas nav salauzts. Šeit pamatā ir paņemts viss labais, ko zinām par Metroidvania un oriģinālās spēles šarms, atmests liekais un viss pārējais ir uzlabots. Ļoti piesardzīgi no izstrādātāju puses, taču šoreiz šī piesardzība atmaksājās, jo spēle aizrauj.