Spēli apskatam nodrošina Playstation Latvija. Spēles ekrānšāviņi izmantoti no oficiālajiem Pixel Reef materiāliem, zemās PSVR attēla kvalitātes dēļ.

Paper Beast ir VR spēle, ko es sauktu par tik tiešām dīvainu zvēru. Tā nav gara, tajā nav īpaši dziļu spēles mehānismu. Tā ir visai autentiska dabas pieredze, kurā dzīvnieki ir no… papīra. Ar autentiskumu es domāju to, ka spēles pasaulē ir sava, dzīva ekosistēma. Tā ir pilna ar dažādiem zvēriem – gan lieliem un majestātiskiem, gan maziem un neciliem. Tomēr pašā pamatā tā ir spēle un kā jau spēlei šādas tādas mehānikas pastāv, lai gan šeit problēmu risināšana ir izcili radoša.

Izstrādātājs: Pixel Reef
Izdevējs: Pixel Reef
Relīze: 2020. gada 24. marts
Cena: €29.99

Paper Beast varētu nodēvēt par tādu, kā virtuālo safari, tikai ne no šīs pasaules. Paši dzīvnieki ir kas vairāk par parastiem 3D modelīšiem. Saskarsmē tie tiešām šķiet dzīvi. Lai gan spēli pabeigt ir iespējams vien nieka 3-4 stundās, es varu ilgi un dikti vērot šos dzīvniekus, kā tie sniedzas pēc sava virtuālā papīra ēdiena, cenšoties tam aizlēkt pakaļ, kā parasts mājas suns. Bieži pieķēru sevi iesmejoties to neveiklības dēļ, jo tie mēdz paklupt viens aiz otra, vai aiz kāda šķēršļa. Reizēm tie pat šķiet attapīgāki par mani. Tā visa ir ilūzija, taču sasodīti īsta.

Varbūt liekas nedaudz mākslinieciski, bet spēle principā tāda arī ir – abstrakta māksla, visai līdzīgi, kā mana iepriekš apskatītā spēle Separation. Šķiet, ka vairums VR spēļu iet šajā mākslinieciskajā novirzienā, un izstrādātājus nevar vainot, jo beidzot ir tehnoloģija, kas ļauj izpausties veidojot tiešām unikālas pasaules.

Paper Beast ir visai interesanta metafora no autoriem. Spēlei protams, kā jau ikvienam mākslas darbam ir sava slēptā doma. Šeit autori lieliski akcentē mūsu pēdējā laika digitālo atkarību no tehnoloģijām. Ar šo es nedomāju garīgas veselības problēmas. Gandrīz visu mūsu dzīvē nu jau darbina dažādas tehnoloģijas un Paper Beast akcentē šīs trauslās attiecības, kas jebkurā brīdī var saplīst, kā papīra lapa.

Šīs idejas tiek pasniegtas gan ļoti netieši, kā piemēram visai unikālais spēles nobeigums vai ar tiešākiem mājieniem, kas aizņemti no dažādām filmām, vai pat paša Īlona Maska vārdiem.

Šo visu lasot, nevainošu ja rodas iespaids, ka no geimpleja šeit ir maz un tas vairāk varētu šķist, kā interaktīvs piedzīvojums. Tā nav, jo Paper Beast ir pilna ar dažādām mīklām un to risinājumi tiešām ir unikāli, bet tajā pašā laikā visai vienkārši. Paliela izmēra papīra vaboles uzrullē smilšu bumbas, kuras spēlētājs var izmantot, lai izveidotu savu smilšu čupu, kas ļauj pakāpties augstāk, iespēja izrakt tuneli jebkur smiltīs, izmantojot dīvaino birstes dzīvnieku vai vēl dīvaināka trubas briesmoņa izmantošana, kas vienā galā uzsūc visu kam pieskaras, lai tūlītēji cauri savai taisnajai zarnai visu saturu izlaistu ārā otrā galā. Interesanti, bet vienkārši.

Spēle liek regulāri izmantot šīs radības savu mērķu sasniegšanai. Tie nepastaigājas apkārt tā pat vien. Godīgi sakot, mani pārsteidz, tas ka to visu var darbināt uz PSVR, kur nu vēl oriģinālās konsoles. Spēles fizika pārsteidz, jo kā jau minēju varam pat tuneļus smiltīs rakt un tie veidojas pilnīgi dabīgi. Caur tiem pēc tam, tik pat dabīgi var tecēt arī ūdens. To visu darbina konsole no 2013. gada. Tas vien ir apbrīnas vērts.

Arī spēlēt ir patīkami. Pirmkārt jau spēle ļauj tikai teleportēties un izmantot tā saucamos snap turn, kas nozīmē, ka spēlētājs uzreiz pagriežas konkrētā leņķī. Tas ir darīts tādēļ, lai mazinātu nelabumu, kas rodas no plūstošām kustībām virtuālajā realitāte, kamēr ķermenis stāv uz vietas. No tā necieš visi, bet diemžēl esmu viens no tiem. Šāda pieeja spēles pieredzi pamatīgi uzlabo, jo tas ļauj man spēlēt neizjūtot nekādu diskomfortu. Par spīti tam, teikšu, ka izvēle būtu labāk, līdzīgi, kā to dara Skyrim VR. Tad atkal es visticamāk izvēlētos plūstošo kustību un pēc 40 minūtēm visu pasākumu mestu pie malas.

Pašas kontroles ir savdabīgas. Spēlēt ir iespējams tikai ar pulti, Motion Controllers šeit nederēs. Iekš spēles redzam pults virtuālo versiju, no kuras savukārt šaujas ārā gaismas stars, kas kalpo, kā virve ar ko satvert un pārvietot lietas. Šeit atkal jāslavē spēles fizika, jo lietas kustībā uzvedās ļoti dabiski. Varam neatlaižot šo gaismas pavadu ietriekt lietas zemē, aizmest kaut kur prom, vai vienkārši vicināt sev apkārt.

Vērtējums

Autori šķiet ir centušies izveidot ļoti interesantu, virtuālu pasauli ar savu ekosistēmu un jāsaka, ka tas tik tiešām ir izdevies. Pat mīklas, kas nereti šāda tipa spēles nedaudz tevi atrauj no “spēles realitātes” šeit šķiet, kā ļoti dabīga daļa no tās. Jā spēle nav gara, tomēr tā piedāvā ļoti unikālu dizaina pieeju VR spēlēm un kā bonuss parāda to, uz ko vecā, skaļā Sony kaste aizvien ir spējīga.