Vēsture ir gājusi pavisam citu ceļu no mums ierastā. Trīs senas impērijas ir sagrābušas varu un ietekmi un tagad atrodas karā viena ar otru, lai iegūtu teritorijas. Kura impērija gūs virsroku un kura piedzīvos sakāvi?

Izstrādātājs: OneOcean LLC
Izdevējs: OneOcean LLC
Relīze: 2019. gada 19. oktobrī (Early Acces)
Cena: €14,99€

“Taste of power” ir RTS spēle, kas atgādina “Age Of Empires”. Spēlētāji izvēlas vienu no trim frakcijām un cīnās ar citu spēlētāju vai AI, lai kontrolētu karti. Pēdējā impērija, kas paliek, ir uzvarētāja.

Spēle atbilst visiem žanra pamatiem. Dalībnieki ceļ celtnes, lai palielinātu ražošanas apjomu, radītu karaspēku vai pētītu tehnoloģiskos sasniegumus. Dažādas karavīru grupas un to atbalsta vienības tiek pārvietotas pa  karti, aizstāvot pilsētas vai uzbrūkot citu spēlētāju pozīcijām. Viss tas notiek, kamēr Jūs mēģināt līdzsvarot resursu iegūšanu ar savām vajadzībām.

Tas, ko “Taste of Power” dara nedaudz citādāk, ir tas, kā tiek izveidota un vadīta šī ekonomika. Spēlētāji savāc divus galvenos resursus: materiālus un komerciju. Materiāli ir, piemēram, koks un akmens, un tos galvenokārt izmanto ēku radīšanai. Komercija sedz nodokļus un tirdzniecību, un to parasti izmanto, lai apmācītu karaspēku un veiktu pētījumus.

Resursu vākšana ir tieši saistīta ar pilsētām. Strādnieki ir saistīti ar pilsētu, kurā tie tika izveidoti, un viņu savāktie resursi tiek piegādāti atpakaļ pilsētas centrā. Resursu savākšanu var deleģēt vairākiem strādniekiem, bet, jo lielāka pilsēta aug un jo lielāks strādnieku skaits vāc resursus, jo lielāka ir korupcija.

Korupcija izpaužas tā, ka daļa no resursiem, kas tiek savākti, nenonāk spēlētāja krājkasē. Piemēram, milzīga pilsēta ar desmitiem strādnieku, kas vāc resursus, iespējams, reāli savāc tikai  20% resursu. To nevar apturēt, bet to var pārvaldīt.

Kartēs ir fiksēti punkti, kas izkaisīti pa karti, kur var uzsākt pilsētas attīstību. Uz šiem punktiem var nosūtīt vienības, lai izveidotu jaunus rūpniecības centrus. Pēc tam spēlētājs tajos var izveidot jaunas, plaukstošas pilsētas un iegūt vairāk resursu.

Kaujas vienības ietver kājniekus un kavalērijas vienības, kas vienlīdz labi cīnās gan tuvcīņā, gan tālcīņā. Daudziem ir iespējas vai prasmes, ko var aktivizēt. Tās ietver gan pastiprinātas cīņas prasmes pret noteiktiem karaspēka veidiem, gan arī sevis vai citu ārstēšanu.

Ir divi spēles režīmi, kurus izmēģināju es, kas ir pazīstami visiem RTS faniem: Survival un Skirmish. Survival režīmā Jums jānoturas pietiekami ilgi, līdz ierodas papildspēki. Skirmish ir klasisks kaujas scenārijs. Abi režīmi atbalsta arī daudzspēlētāju opciju.

“Taste of Power” ir patiešām labas idejas, bet es neuzskatu, ka tās seko pareizajiem mērķiem. Korupcijas mehānika ir patiešām aizraujoša, un mani iepriecina potenciāls, ko tas sniedz RTS žanram. Tas veicina to, ka spēlētāji izmanto visu karti, pievērš uzmanību savai ekonomikai tikpat lielā mērā kā armijām. Tas piešķir savas impērijas paplašināšanai reālu nozīmi.

Korupcijas mehānika ir ļoti neveikla un zināmā mērā gandrīz aizvainojoša. Korupcijas apjoms un tās ietekme uz spēli nav atkarīga no pilsētas uzbūves, kas būtu bijis interesants veids, kā pamudināt spēlētājus celt un izmantot ēkas, kuras ne vienmēr tiek iekļautas spēlētāju galvenajos ražošanas procesos. Turklāt resursu zuduma cēlonis ir tikai strādnieku alkatība, kas ir pretrunā ar to, kā korupcija reāli izpaužas sociālajās struktūrās.

Vienības, kurām ir aktīvas spējas, ir jauka ideja, bet praksē tās bieži neiederas vai netiek iesaistītas manā armijā. “Jo vairāk, jo labāk” parasti pārsit spēlētāju prasmes, efektīvāk ir vienkārši sūtīt kareivju kaudzes virsū ienaidniekam, atbalstot tos ar dziedniekiem. Tādas iespējas kā, piemēram, izvietot slazdus, ir taktiski interesantas, taču praksē liels AI blīvums nozīmē, ka bieži slazdus izvietojošās vienības iet tieši pa pašu slazdiem,  pierādot teicienu: “Neroc bedri citam, pats tajā iekritīsi”.

Šo ne pārāk gudro AI uzvedību tie pārnes uz citiem spēles aspektiem, un šķiet, ka tam ir tikai divi uzvedības modeļi. Kareivji pēkšņi aizskries jūdzēm tālu, lai kautos ar ienaidnieku, vai arī izvēlēsies nešķērsot tiltu viņu priekšā un tā vietā ies garāko ceļu. Vai arī AI parādīsies pie jūsu sliekšņa dažas minūtes pēc spēles sākuma un pilnībā iznīcinās Jūsu pilsētu.

Frakcijas ir pārdomāta spēles daļa un tās ilustrē alternatīvu vēstures pieeju senām kaujām. Katra frakcija ir kompleksa civilizācija, kas iemieso elementus no dažādām ģeogrāfiskām vietām un laikposmiem vienā izdomātā impērijā. Taču frakcijas ir tikai trīs, un tās ir diezgan vispārīgas. Turklāt, ņemot vērā ierobežotās modernizācijas iespējas, kā arī celtņu un karaspēka izvēli, nav nepieciešams ilgs laiks, lai katra frakcija justos nedaudz repetitīva spēles gaitā.

Lielāko daļu rūpju sagādā  sīkumi, kas nav pareizi vai pabeigti. No spēles sadaļām trūkst pamācības un apraksta teksti. Izvēlnes, kas tiek parādītas ekrānā un negrib pazust (varbūt tas bija tikai man). Labi pārdomāts interfeiss, kas pašlaik šķiet nedaudz nenopulēts un nepabeigts. Un tas ir PĒC TAM, KAD spēle jau ILGU LAIKU ir Early Access statusā.

Taste of Power” ir pāris patiešām daudzsološi jaunievedumi priekš RTS žanra, bet dažādības un kopējās pabeigtības trūkums patiešām atstāja mazliet nepatīkamu nospiedumu no visas spēles.

Taču, ja šķiet, ka vismaz tagad visa pieredze nav tā vērta, tas tā nav! Spēle ir viena no retajām, ja ne vienīgajām RTS spēlēm, ko spēlēju ar prieku pedējā laikā. Ja esat RTS fans, iesaku spēli pirkt un atbalstīt izstrādātājus, tai noteikti ir potenciāls kļūt par nākamo “Age Of Empires“, ja izstrādātāji nenolaidīs rokas. Īpaši tagad, kad  “Taste of Power” sakarā ar COVID-19 epidēmiju maksā par 50% mazāk, kas ir 7.49 Eur, un 10% no samaksātās summas tiks ziedoti COVID-19 labdarības fondam!