Tell Me Why noteikti nav vairs aktuāla spēle, taču savā “pārtraukumā” no SideQuest es pamanījos to izspēlēt un labprāt padalīšos ar savām domām priekš tiem, kas iespējams apsver domu šo spēli iemēģināt. Kā bonuss – spēle ir pieejama iekš Xbox Game Pass abonēšanas servisa, visas 3 epizodes, kā arī visticamāk no tā nekur nepazudīs, jo spēli veido Dontnod, kas tagad ir daļa no Xbox Game Studios. Dontnod vislabāk zinām ar Life is Strange sēriju, ko es visai detalizēti arī esmu apskatījis.

Izstrādātājs: Dontnod Entertainment
Izdevējs: Xbox Game Studios
Relīze: 2020. gada 27. augusts
Cena: €29.99

“Viss ir politisks”

Dontnod spēles jau ir zināmas ar to, ka tās pasniedz dažādus politiskus un ideoloģiskus uzskatus. Šoreiz runa ir par dvīņiem, no kuriem viens ir transpersona. Abi agrā bērnībā piedzīvoja lielu traģēdīju, zaudējot savu māti. Šis traģiskais notikumus pašķīra dvīņus uz 10 gadiem, pēc kuriem tad mūsu stāsts arī sākas.

Spēles galvenie varoņi Tailers un Alisona Ronani atkal tiekas pēc veselas dekādes, Taileram atgriežoties Aļaskas nomaļā ciemā Delos Crossing. Abi plāno pārdot savu bērnības māju, atstāt pagātni pagātnē un dzīvot savu dzīvi tālāk no traģēdijas. Tomēr Tailers sāk uzdot jautājumus par liktenīgo nakti un noslēpumi sāk nākt gaismā viens pēc otra.

Spēle ir idejisks Life is Strange turpinājums

Spēle geimpleja ziņā nepavisam neatšķiras no Life is Strange sērijas. Ņemot vērā, ka LiS franšīze pieder Square Enix, zem Xbox Game Studios Dontnod nemaz nedrīkstēja veidot sīkvelu. Tā vietā studija izvēlējās jaunu franšīzi, kas ir balstīta uz tām pašām idejām. Spēlei ritot pārlasīsim avīzes, vecas vēstules, runāsim ar vietējiem iedzīvotājiem un risināsim dažādas puzles. Spēle gandrīz nav nekāda izaicinājuma un tikai retais smadzeņu mežģis tik tiešām sagādās kādas grūtības.

Interesants sižets ar pavērsienu

Sižetiski man spēle likās interesanta. Tas ir aizraujošs stāsts par to, kā jūtas transpersona, kuru nepieņem sabiedrība. Atšķirībā no citām spēlēm, kurās LGBT pārstāvji tiek ievietoti tikai tādēļ, lai spēles būtu politkorektas (Last of Us Part 2 pirmais krīt prātā), šeit tas viss šķiet dabīgs. Tailers nav transpersona tikai tāpēc ka… Mēs redzam dzīvi no šāda cilvēka skatu punkta un grūtības ar ko viņam nākas saskarties, īpaši, kad paša māte Tevi šķietami nevēlas pieņemt.

Protams, šī nebūtu Dontnod spēle bez kāda pārdabiska elementa. Starp dvīņiem ir īpaša saikne, kas ļauj tiem sarunāties ar domu palīdzību. Tas aktīvi tiek izmantots dialogos, lai slēptu savas domas no citiem apkārt esošajiem personāžiem. Dvīņi arī var reāllaikā vērot savas atmiņas. Lai to darītu ir nepieciešams atrast kādu vietu, objektu vai jebko citu, kas izraisa attiecīgās atmiņas.

Reizēm Taileram un Alisonai būs dažādas atmiņas par vienu notikumu. Šeit spēlētājam nāksies izvēlēties kura tad šķietami ir īstā. Šī izvēle ir svarīga, jo tas ietekmēs abu dvīņu attiecības. Attiecīgā atmiņa arī ietekmēs to, kā tālāk attīstīsies sižets. Nevienu brīdi gan nav īsti zināms, kura atmiņa tad bija īstā, taču ņemot vērā spēles gaitu, tas visticamāk ir darīts speciāli, jo atbilde ir kaut kur pa vidu.

Visas šīs spējas tiek pielietotas lai meklētu atbildes par nakti, kad bojā gāja Mērija Anna Ronana, jeb abu dvīņu māte. Risinot mistēriju iepazīsim arī visai raibo Delos Crossing iedzīvotāju ansambli. Visiem pilsētas iedzīvotājiem ir kāds noslēpums par notikušo un reizēm izmantojot dialogus nākas būt pat visai agresīviem, lai tiktu pie atbildēm.

Periodiski nāksies spēlēt arī par dvīņu bērnības versijām. Šajos etapos Dontnod ir lieliski ilustrējuši to, kā apkārtni uztver bērns. Pieaugušam cilvēkam nikns kaimiņš tāds arī būs – nikns kaimiņš, taču bērns to iespējams redzēs kā mošķi. Jāatzīmē, ka dvīņu bērnība norisinājās laikā un vietā, kur TV un videospēles īsti nebija pieejama izklaides forma un bērnības rotaļas ar stāstiem ir pasniegtas ļoti sirsnīgā veidā. Arī puzles mums palīdz vairāk izzināt to, kāda īsti bija dvīņu māte.

Spēle nav gara, viena epizode vidēji aizņems ap 2-4 stundām, atkarībā no tā cik ļoti centīsieties sameklēt visas kolekcionējamās lietas. Kopā vien ir trīs epizodes un tās visas jau kādu laiku ir pieejamas.

Vērtējums

Kopumā manuprāt šis bija visai veiksmīgs stāsts. Ja pacenties un savāci pietiekoši daudz informācijas, bija iespējams veikt apzinātus un loģiskus lēmumus. Atsevišķās vietās es gan nedaudz pārdzīvoju par saviem lēmumiem, taču ar dažiem izņēmumiem šķiet mana domāšana īpaši neatšķīrās no citiem spēlētajiem. Pēc katras pabeigtās epizodes ir redzams cik liels procents spēlētāju veica konkrēto izvēli.

Mani ļoti pārsteidza Tailera personāžs. Es tik tiešām domāju, ka šoreiz Dontnod dosies Naughty Dog virzienā, taču Tailers ir ļoti patīkams, nepiespiests un dabīgs personāžs. Tailers kā transpersona viennozīmīgi ir daļa no stāsta, taču tas nav spēles galvenais akcents. Īsi sakot – spēle nav pilna ar stereotipiem un klišejām par mūsdienu sabiedrību. Cieņa tika izrādīta visām pusēm un uzskatiem.