Jā – vilšanās. Lai gan pats vien vainīgs pie tā esmu. Kaut kā ļāvos tā saucamajam “haipam” par un ap šo spēli, lai gan Ubisoft piedāvājumi mani tik tiešām reti uzrunā. Treileri un prezentācijas atstāja uz mani pamatīgu iespaidu, jo cerēju, ka šī varētu būt tāda Watch Dogs versija par kuru tika runāts 2012. gadā. Šī viennozīmīgi ir skaista Watch Dogs versija, bet tas arī viss.

Izstrādātājs: Ubisoft Toronto
Izdevējs: Ubisoft
Relīze: 2020. gada 29. oktobris
Cena: €59.99 par bāzes versiju

Aizvien ļoti daudz tehnisku problēmu

Jau iepriekš savos iespaidos dalījos ar spēles pieredzi uz PC. Īsumā – ikvienam, kas lieto karti, kas dabīgi neatbalsta DX 12 Ultimate būs slikta pieredze. Es nespēju dabūt solīdus 60 fps uz 1080p izmantojot DX 12 opciju ne pie kādiem grafiskajiem uzstādījumiem uz abām savām kartēm – GTX 1080ti un RX 570. Kas vēl vairāk – spēle vienkārši apēd operatīvo atmiņu, ja tekstūru izšķirtspēja ir augstāka par vidēju un tiklīdz tas notiek, veiktspēja ir briesmīga. Pat pirmās dienas ielāps neatrisināja visas problēmas. Tas palīdzēja, bet spēle aizvien darbojas briesmīgi. Cik esmu novērojis internetā, pat cilvēki ar RTX 2080 vai 2080 Ti nav spējīgi spēli pilnībā palaist uz Ultra uzstādījumiem 1080p izšķirtspējā. Digital Foundry konsoļu analīze parāda vēl briesmīgāku situāciju tiem, kas bija iegādājušies oriģinālās Xbox One un PS4 konsoles. Kadri nereti nokrīt zem 30 fps. Tad atkal, mēs runājam par Ubisoft. Kompānija ar vārdu optimizācija nav saderīgi. Ar cerību, ka kādreiz iznāks ielāpi, kas veiksmīgi salabos pārējās problēmas, ķeramies klāt pašai spēlei.

Nekam nederīgs AI

Šoreiz Ubisoft laikam ir nokoduši pārāk lielu daļu no pīrāga. Daļēji ir skaidras veiktspējas problēmas, jo virtuālā futūristiskā Londona ir fantastiska. Pilsēta ir nostrādāta līdz pēdējam sīkumam. Izstrādātāji ir lieliski pamanījušies apvienot nākotnes vīziju ar Londonas retro stilu, radot tik tiešam unikālu spēles karti. Tā šķiet dzīva un dabīga. Neviena GTA tipa spēle uz doto brīdi nespēj turēt līdz tam, ko Ubisoft mākslinieki ir spējuši paveikt. Šī reālisma ilūzija gan ātri izgaist brīdī, kad sāc pievērst uzmanību spēles AI.

Gājēji maigi izsakoties ir glupi. Ar apbrīnojamu regularitāti tie izvēlās izlēkt auto priekšā, tā vietā lai censtos no tā izvairīties. Tiem arī ir problēmas ar ceļa atrašanu, jo nereti pamanās atdurties pret sienām, vai nespēj izkļūt no šaurākām telpām. Cīņa ir vēl briesmīgāka. Ir iespējams spēlēt uz trīs sarežģītības līmeņiem un diemžēl neviens no tiem nepadarīs pretinieku gudrāku. Tā vietā uz Hard lielākā daļa pretinieku kļūs par ložu sūkļiem, bet spēlētāja varoņa dzīvības samazināsies. Es uzsāku spēli uz grūtākās pakāpes, taču ātri vien padevos.

Sižets neuzrunā

Neviena no Watch Dogs spēlēm nav izcēlusies ar dziļu un aizraujošu sižetu. Pārsteigums – arī Legion ne. Spēles stāsts ir viens liels, garlaicīgs, bezpersonisks joks. Kaut kāds pseidomilitāristu spēks ir pamanījies apčakarēt veselu pilsētu un principā pārņēmis varu tajā. Iedzīvotāji ir pilnā pakļautībā un dīvainā kārtā viss ir skaisti! Izņemot protams DedSec hakeru. Tu kā spēlētājs uzsāc revolūciju, lai gāztu esošo varu. Tava komanda sastāv no vietējās dzērāj-Kārenas, pāris BLM atbalstītājiem, Trampa līdzinieka, vietējā gasterbaitera Borisa un Oļega, kā arī tas čalis uzvalkā, kurš īstenībā iederas ainā. Īsti hakeri! Kas gan var noiet greizi? Tas arī ir viss sižetiskais elements.

Tipisks Ubisoft

Protams ka katra individuāla spēlētāja grupa būs savādāka un ar to es domāju, ka lielākā daļa skraidīs ar pensionāru armiju. Uztvert visu nopietni liedz arī sasodīti smieklīgie tērpi, kuros vari ietērpt Oļegu un Borisu. Tipiskā Ubisoft manierē varam šīs lietas pirkt gan par reālu naudu, gan par godīgi sazagto kriptovalūtu.

Varbūt tomēr labāk mazāk un kvalitatīvāk?

Spēles pasauli bojā arī ļoti stīvās personāžu balsis. Visi izklausās pēc robotiem. Varbūt tā arī ir? Iespējams lielākais pavērsiens spēles franšīzē būs tas, ka tas viss ir simulācija? Par dzērāj-Kārenas uzspēletais akcents un DedSec līderes tonis izklausās tā, it kā šī būtu 10 eiro spēle uz Nintendo Switch. Tad ir Baglijs. Uzticamais AI palīgs, kurš pavada DedSec varoņus viņu gaidās ar asprātīgām un humoristiskām piezīmēm. Viņš nav asprātīgs… Vai smieklīgs. Varbūt izklausās, ka es vienkārši nolieku spēli līdz ar zemi. Tā nav. Es vienkārši nespēju atrast nekādu saikni ar spēles stāstu vai tās personāžiem. Aidens bija harizmātiskās par jebkuru virtuālās Londonas iedzīvotāju.

Spēlējot spēli pirmās divas līdz četras stundas, es garantēju, ka būsi izpildījis teju jebkuru iespējamo aktivitāti spēlē. Spēles pirmās misijas būs identiskas spēles pēdējām misijām. Ienāc sarkanā teritorijā, ja iespējams palaid zirnekli, deaktivizē lietas, izslēdz signalizācijas, pieslēdzies kamerām, aktivizē slazdus, kas ir ērti izvietoti patruļas ceļā, nozodz, izdzēs vai sabojā datus un pazūdi. Man patīk viss dzīvais, bet pēc Legion kaut kur manā zemapziņā ir parādījies naids pret zirnekļiem. Misijās būs arī puzles, kuras lielākoties atgriežas no pirmajām spēlēm. Atceraties to foršo mini spēli, kur vajag rotēt savienojumus, lai atslēgtu jaunus punktus, līdz es guvis piekļuvi visam tīklam? Jā man aizvien rādās murgi.

Tās pāris reizes, kad neizdosies likvidēt visus pretiniekus, klusām lavoties tiem aiz muguras vai izmantojot gadžetus, nāksies izmantot kādu sitamo instrumentu. Kādēļ sitamo? Pretinieki ir godprātīgākie cilvēki uz planētas. Tik ilgi kamēr tu neizvilksi šaujamo, arī viņi to nedarīs! Apbrīnojami. Noziedzīgs grupējums, kas nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, bet tajā pašā laikā ir godprātīgi. Vēl interesantāk ir tas, ka spēlētājs principā ir neievainojams. Dūru cīņas no malas izskatās smieklīgi, jo tiklīdz pretinieks bloķē, rodas sajūta ka dauzi gaisu, bet tiklīdz viņš grib uzbrukt, atliek vien nospiest Space, lai pavērotu mazu Matrix cienīgu manevru palēninājumā un veikli lēciena triektu savu dūri atpakaļ pretinieka sejā. Šinī brīdī šaujamieroču neizmantošana paliek vēl smieklīgāka. Bariņš pretinieku nespēj tev trāpīt ar dūrēm, bet aizsniegties līdz ierocim arī nejēdz. Vismaz labs ritma spēļu treniņš sanāk.

Skaisti, bet visai tukši

Tā arī ir Watch Dogs lielākā problēma – spēle ir sasodīti garlaicīga. Tev būs iespēja izskriet cauri visai Londonai, redzēt apbrīnojamus skatus un procesā nogarlaikoties līdz nāvei. Es cerēju līdz beigām sagaidīt ko interesantu, bet nekas interesants tā arī nenotika. Spēles pelēkā masa kļūst vēl pelēcīgāka, kad saproti – rekrutēšanai nav lielas nozīmes. Jā tu vari atrast speciālistus, kam ir īpaši gadžeti, vai profesiju pārstāvjus, kas var ienākt aizliegtās zonās nepievēršot uzmanību. Taču spēli ir iespējams pabeigt ar vienu vienīgu personāžu un ātri vien izdosies atslēgt visus spēlē pieejams gadžetus tam. Protams ginekologa rekrutēšana, lai vienkārši brīvi pastaigātos pa slimnīcas teritoriju ir noderīga, tomēr pēdējo reizi, kad spēlēju, šī aizvien bija spēle par hakeriem vai ne tā?

Šis potenciāli sabojā spēles interesantāko aspektu – vari spēlēt kā jebkas. Tehniski tā ir taisnība, bet praktiski tās kļūst vien par kosmētiskām izmaiņām. Arī rekrutēšanas process ir visai neinteresants. Tu vari piedāvāt kļūt par DedSec biedru pilnīgi jebkuram cilvēkam, ko sastopi spēles pasaulē. Smieklīgākais ir tas, ka šim cilvēkam sevi pat nav jāpierāda kā uzticamam vai pat zinošam hakerim. Tā vietā Tu – spēlētājs dari viņa sniegtos uzdevumus, lai savervētu savā komandā! Te gan gribas pieminēt vienu mazu lietu kas man patiešām patika. Šiem personāžiem būs rakstura vai kādas citas fiziskas iezīmes. Kādam būs veselības problēmas un spēlējot ar šo personāžu tu riskē “nolikt karoti” misijas vidū, cits būs alkoholiķis un to varēs pamanīt, cits atkal prasmīgs cīnītājs, lai gan pēdējam nozīme ir maza. Šīs mazās nianses padara nejauši ģenerētos cilvēkus nedaudz… cilvēcīgākus. Diemžēl sistēma ir bezjēdzīga iepriekš minēto iemeslu dēļ.

Vērtējums

To visu sakot – spēles augstākais punkts ir un paliek pati pilsēta. Nevarēja būt viegli izveidot tik apjomīgu un skaistu virtuālu pilsētu. Taču viss pārējais, kas nāk kopā ar šo pilsētu, precīzāk pašu spēli ar dažādajām mehānikām ir neinteresants un garlaicīgs. Pat ja tu atrodi kaut ko, kas tev patīk un uzrunā, darot to divdesmit sesto reizi, visticamāk tas apniks. Šķietami šeit bija tik daudz potenciāla, bet rodas sajūta, ka ārkārtīgi daudz resursu un laika tika veltīts šīm bezjēdzīgajām sistēmām. Varbūt vajadzēja tomēr atstāt ierobežotu daudzumu personāžu, padarīt tos tik tiešām unikālus un atšķirīgus un veltīt laiku aizraujošu spēles mehāniku izstrādei? Jo pašlaik šķiet, ka Ubisoft vairs nebija daudz laika un atlika nokopēt esošos spēles elementus no prīkveliem. Spēle jau tika atlikta uz teju gadu un diez vai kāds grib piedzīvot tādu PR murgu, kā CDPR ar Cyberpunk. Watch Dogs nav ikgadēja franšīze, tomēr pat Assassins Creed bija redzams vairāk inovāciju un interesantu sistēmu gadu no gada nekā šeit. Es ceru, ka tā nav zīme par to, ko sagaidīt no Valhalla.