Pašlaik, rakstīšanas brīdī ir aizsākusies mana 12 stunda ar 12 spēli Assassins Creed franšīzē (labots: jā es zinu par pārējām spin-off sērijas spēlēm. Tas neskaitās!). Cik poētiski. Uz doto brīdi ir daži mīnusi, daudz plusi un dažas problēmas, bet par visu pēc kārtas.

Sāksim ar problēmām, kuras manuprāt bija iespējams novērst ar nedaudz vairāk laika spēles izstrādei. Nekas briesmīgs, vismaz ne Watch Dogs līmenī. Kā jau tipiska Ubisoft spēle, optimizācija klibo. Šoreiz situācija ir labāka, jo šī ir sarkanās komandas sponsorēta spēle, kas nozīmē daudz mazāk visādu “blablaWorks” un vairāk ierasto grafisko uzstādījumu. Spēle uz maksimālajām grafikām protams izskatās satriecoši, bet ar GTX 1080Ti nereti nokrīt zem 60 fps atzīmes uz 1080p. Protams to visu var risināt nometot dažus uzstādījumus un viss ir forši.

Pašlaik no spēles esmu izmests tikai vienu reizi, kā arī piedzīvoju interesantu problēmu, kuru varu nekļūdīgi atkārtot – tiklīdz es “alt-tabojos” ārā no spēles, atgriežoties pie tās, fps nokrīt līdz 20 kadru atzīmei un es nesaprotu kāpēc. Vienīgais risinājums ir spēli restartēt. Vēl ir tāds kaitinošs sīkums, kad ja gribi paspēlēties ar grafiskajiem uzstādījumiem, gandrīz puse no tiem arī prasa restartēt spēli. Sīkums, bet kaitinoši.

Problēmas iekš pašas spēles ir dažādas. Pamanījos atkārtot Watch Dogs motocikla braucienu zem tekstūrām, tikai šoreiz izmantojot zirgu. Reizēm spēlē pazūd audio ieraksti. Nevis pavisam pazūd, bet personāži sāk runāt vien pus-teikumus. Pārējo nākas lasīt. Kopumā nav slikti. Ubisoft spēlei.

Par pašu geimpleju runājot – beidzot neredzam, vismaz pagaidām, kaudzi ar nāvīgi garlaicīgiem sidekvestiem. Lielāka daļa tagad ir aizvietoti ar tā saucamajiem “World Events”, kurus ir iespējams pilnībā ignorēt. Ņemot vērā to cik “aizraujoši” vairums ir, to arī izvēlos darīt. Galvenais stāsts pagaidām šķiet visai ok, sižetiskie sidekvesti, cik nu tie ir arī. Spēle šķietami ir pilnībā pabeigusi savu transformāciju uz pilna kalibra RPG, bet ir viens interesants fakts – sākumā tā neliksies, bet šoreiz spēlē ir vairāk “Assassinu” elementa nekā Origins vai Odyssey. Tajā pašā laikā, šoreiz arī RPG elementu ir krietni vairāk. Kaut vai fakts, ka dzīvības neatjaunojas automātiski. Nākas glabāt somā eliksīrus vai meklēt ēdienu kaut kur spēles pasaulē.

Vikingu fantāzija ir īstenota lieliski un man kā Vikingu seriāla fanam, šis ir īpaši gards kumoss. Ir iespējams doties reidos uz ciematiem, laupīt, cīnīties. No Anglijas esmu redzējis maz, tādēļ nevaru komentēt par to cik labi tā ir nostrādāta, jo šeit līdzīgi, kā Odyssey ir apmēram 4-6 stundu garš ievads, pavisam citā lokācijā, bet tik cik esmu redzējis – man patīk. Mūsdienu stāsts arī ir daļa no spēles, bet labās ziņas ir tādas, ka tieši tā pat, kā Odyssey varam to gandrīz pilnībā ignorēt. Nāksies noskatīties dažas ainas, bet principā varam par to aizmirst.

Nedaudz kaitinoši ir tas, ka personāža līmeņu ierobežojumi aizvien pastāv un tie ir tik pat mākslīgi, kā iepriekš. Es centos doties reidā uz kādu baznīcu, nepamanot, ka spēka prasība (Power – talantu punktu skaits, nosaka to cik tu esi spēcīgs) ir 160, kamēr man bija vien 28. Nācās ņemt kājas pār pleciem, jo ar sarežģītību šeit sakars mazs, pretinieki vienkārši nemirst, kamēr neesi sasniedzis minimālo spēka līmeni. Tas visticamāk nozīmēs piespiedu aktivitātes, lai varētu progresēt galveno sižetu. Skumji, jo šis man jaunajās Assassins Creed spēles ļoti nepatika. Cerēju ka sidekvestu atmešana nozīmēs arī šī apzināti veidotā ierobežojuma izzušanu.

Spēles sarežģītība šeit atkal nozīmē pretinieku gaļas maisus, taču ir vēl viena opcija – Exploring Difficulity. Būtībā tas nosaka to, cik daudz atzīmes redzēsi uz kompasa. Vieglāk atrodami mērķi nozīmē ātrāku progresēšanu, bet ja gribi autentisku pieredzi, izpētot nezināmās britu salas, šis būs tieši laikā.

Pats Eivors, kuram jebkurā brīdī starp citu var mainīt dzimumu, ir diezgan interesants personāžs. Viņš nav nekāds Ragnārs, bet atkal priekš Ubisoft spēles ir labi. Varbūt mans pārmērīgais pozitīvisms nāk dēļ lielās Watch Dogs vilšanās un es neko negaidīju no Valhalla, bet pašlaik esmu patīkami pārsteigts. Tiešām ceru, ka spēle neizvērtīsies vājprātīgi gara, kaut vai tāpēc, ka ir vēl daudz citas spēles un lietas par kurām labprāt pastāstītu vairāk. To cik laba spēle būs izdevusies redzēsim pilnajā apskatā, kaut kad drīz.