Spēli apskatam nodrošina Ubisoft.

Immortals Fenyx Rising ir jauna atklātas pasaules action spēle, kuras pamatā ir sengrieķu mīti. Šī ir spēle, kurā Ubisoft apvieno elementus no sava Assassinʼs Creed un Nintendo izdotā The Legend of Zelda: Breath of the Wild. No Zeldas spēles Fenyx Rising izstrādātāji “aizņēmās” pat vairāk nekā no Assasins Creed, taču šajā faktā, vismaz es, nesaskatu nekā nepareiza – bija svarīgi pareizi īstenot šīs idejas. Vairākās lietās Immortals izstrādātajiem izdevās gūt panākumus, lai gan Zeldas būtību/garu viņiem aptvert neizdevās. Kā rezultātā ir sanākusi laba atklātās pasaules piedzīvojumu spēle, ar smieklīgu stāstu par varoņiem un ļaundariem no sengrieķu mītiem, un daudzām mīklām.  Šodien tad par to arī parunāsim.

Izstrādātājs: Ubisoft Quebec
Izdevējs: Ubisoft
Relīze: 2020. gada 3. decembris
Cena: €59.99 par bāzes versiju


Immortals Fenyx Rising ir spēle ar vieglu noskaņu un sižetu Disneja “Hercules” garā un daudziem jokiem (dažreiz diezgan dumjiem, bet šajā drūmajā laikā tās mani uzjautrināja)

Ir spēles, kas izskatās pēc multfilmām, bet idejiski tās ir dramatiskas un ārkārtīgi dziļas. Immortals Fenyx Rising nav viena no tām. Tā visos aspektos ir ļoti viegls piedzīvojums uz pasakainās salas, kur dzīvo sengrieķu dievi un pusdievi. Dzīvo ir skaļi teikts, viņi drīzāk mēģina izdzīvot. Iemesls tam ir tajā, ka salu pārņēma Tifons – spēcīgs milzis, kas ir Tartaras (ne mērces, bet gan pazemes valdības radījums). Dievi un visiem labi pazīstami seno grieķu mītu varoņi centās viņu sakaut, taču šo cīņu viņi zaudēja, un tagad visas cerības ir uz galveno varoni, vārdā Fēniks.

Šajā stāstā nav atklāsmju vai dziļu domu: Nemirstīgo pasauli vienkārši apdraud liels un briesmīgs milzis, kurš apmetās salas centrā, kur atrodas vārti uz Tartaru, no kurienes milzis laiku pa laikam parādās un draud iznīcināt visu dzīvo. Fēniksa uzdevums ir izpētīt piecas lielas salas teritorijas, iegūt citu varoņu un dievu atbalstu, sniedzot viņiem kāda veida palīdzību, un tad kopā padzīt Tifonu.

Fēniksa stāsts ir pasniegts kā kārtējā leģenda, kuru Zevs un Prometejs pavada ar savu naratīvu no aizkulisēm spēles laikā. Viņi daudz joko, izturas pret visu notiekošo ar humoru, bieži strīdas un pārtrauc viens otru un parasti uzvedas kā Disneja multfilmas Hercules varoņi. To pašu var teikt par Fēniksu un visiem, kurus viņš satiek piedzīvojuma laikā. Fenyx Rising ir daudz joku ar un bez iemesla, taču, par laimi, tas iekļaujas visas spēles kopējā noskaņojumā – galvenais ir no pašā sākuma apzināties un pieņemt faktu, ka šī ir komēdijas multfilma. Tad nebūs lieku cerību – atliek tikai pasmieties un izbaudīt gaišo un smieklīgo stāstu par karikatūras cienīgu ļaunumu. Manā gadījumā tas ir tieši tas, kas ir vajadzīgs šajā… ne tik gaišajā laikā. Nedaudz humora, smieklu un visādu pozitīvu emociju izraisošu notikumu.

Pazīstamā Ubisoft formula, bet labāka

Ar Immortals Fenyx Rising izstrādi nodarbojās tā pati komanda, kas veidoja Assassin’s Creed Odyssey, taču jaunā spēle savā struktūrā nebūt nav līdzīga sērijai par slepkavām. Tām nav dialogu ar izvēles opcijām un citu izteiktu RPG elementu. Nav arī pilsētu kuras piepilda NPC, ar kuriem var tērzēt brīvā laikā. Tiem, kas vēlas šādu pieredzi – ir pavisam nesen iznākusī Valhalla.

Ierasto Ubisoft lietu vietā spēlē ir pieci lieli salas reģioni (neskaitot Tartaras vārtus un mazo “treniņu” / starta salu), seno grieķu dievu statujas, kas kalpo kā punkti, no kuriem var paskatīties apkārt un kartē atzīmēt “intereses vietas” un lokācijas puzlēm.

Katru no reģioniem pārvalda viens no dieviem un, lai izpildītu sižeta uzdevumu kādā noteiktā apgabalā, ir kaut kā jāpalīdz panteona pārstāvim. Piemēram, ka Mūžīgā pavasara ieleja ir Afrodītes reģions un viņas problēma ir tāda, ka Tifons viņu pārvērta par koku. Tagad tavs uzdevums ir atgriezt viņu iepriekšējā formā. Tad ir Hefesta zeme, kur atrodas sen izdzisusi smēde – tās atgriešana darba kārtībā arī ir Fēniksa uzdevums.

Ceļojot uz kādu no apgabaliem, tomēr labāk sākt ar uzrāpšanos uz attiecīgā dieva statujas – no tās varēs apskatīt visu apkārtni un  izmantojot īpašu režīmu atzīmēt sev visus noslēpumus, lādes, mīklas, dārgumus, kapenes un resursus tālākai personāža attīstībai. Nodarbība, atklāti sakot, ir ne pārāk aizraujoša, jo Jūs varat piecas minūtes reāla laikā stāvēt statujas augšpusē, nodarbojoties ar “pikseļu medībām” un meklējot “intereses punktus”, balstoties uz kursora vizuālām izmainām. Teikšu tikai to ka Assassin’s Creed sinhronizācijas mehānika ir daudz ērtāka.

Atsevišķi minēšu mīklas. Spēlē to ir daudz: dažas atrodas pussagruvušos tempļos, vēl viena daļa atrodas Tartarusa kapenēs (analoģiski svētnīcām no Breath of the Wild), dažas alās. Tad vēl ir pārbaudījumi, kuru laikā ir nepieciešams, piemēram, izšaut, kontrolējumu bultu caur vairākiem gredzeniem vai atskaņot melodiju uz milzīgas arfas, kuru var dzirdēt vienā no daudzajām mazajām arfām, kas izkaisītas visā spēles pasaulē.

Īsāk sakot, jūsu galvenās aktivitātes Fenyx Rising ir sižeta uzdevumu pabeigšana, mīklu  risināšana un izaicinājumu izpildīšana, kā arī dārgumu, leģendārā aprīkojuma un visu veidu resursu atrašana sava varoņa turpmākai attīstībai. Nu, un, protams, cīņas ar pretiniekiem – tās arī ir netrūkst Immortals Fenyx Rising.

Immortals Fenyx Rising ir līdzīgs The Legend of Zelda: Breath of the Wild

Tartara “kapenes” ir tikai viens no vairākiem elementiem, ko Ubisoft acīmredzot noskatīja The Legend of Zelda. Runa ir par atsevišķām lokācijām ar mīklām, kur Fēniks pārvietojas no atklātas pasaules un kur tas tiek galā ar vairākiem izaicinājumiem . Kapenes izskatās lieliski, bet tās apskatīt īsti nav laika, jo tās ir pilnas ar izaicinājumiem. Vienā vietā ripini akmens bumbu uz pogas grīdā, citā pārnes vajadzīgo objektu, pēc tam izšauj no loka pa sviras tipa pogu, kas paceļ dažas platformas, un, ja neiekriti bezdibenī, cīnies ar ienaidnieku grupu.

Ne vienmēr tieši šādā secībā un ne vienmēr tikai šādas darbības, bet manuprāt, ir saprotams šādu “kapeņu” iziešanas princips – tās patiešām ir vienas lielas mīklas lokācijas, kur laiku pa laikam var cīnīties ar monstriem un atrast jaunus dārgumus.

Bez tam Immortals ir spēle ar pilnīgi brīvu kustību, proti, Fīnikss var uzkāpt un nokāpt jebkur. Tas nav nekas neparasts – galu galā viss Assassin’s Creed ir tajā pašā lauciņā. Šeit ir interesanti, ka Fenyx Rising galvenajam varonim ir izturības skala, kas tiek patērēta, ieskaitot kāpšanu uz jebkurām stāvām virsmām. Un šī skala tiek parādīta blakus personāžam kreisā pusē, tieši tajā brīdī, kad viņš kāpj pa kādu virsmu. Ja šī skala izbeigsies, Fēnikss nokritīs – taču to, protams, var papildināt ar dzirām.

Kā varonis nokāpj no liela augstuma? Uz spārniem! Vienkārši planējot, kā Links ar planieri. Un tas, protams, prasa arī izturību – kaut arī tas ir dīvaini, jo burvju spārni… nu… kā tie var nogurt?


Atšķirību no “Zeldas” arī ir pietiekoši, un pati galvenā būtu – daudz krāšņāka kaujas sistēma, kas ir pilna ar palēninājumiem, efektīgiem rakursiem un vēl lērumu lietu, kas paaugstina “wow” efektu.

Neskatoties uz to, nav iespējams ieteikt Immortals Fenyx Rising ikvienam, kurš vēlas no tās iegūt The Legend of Zelda: Breath of the Wild pieredzi, jo Immortals spēles autori ir palaiduši garām Nintendo spēles būtību. Vai arī viņi vienkārši nevēlējās iedziļināties konceptā. Ļaujiet man paskaidrot, par ko ir runa.

Breath of the Wild ir piedzīvojums vārda tiešā nozīmē. Spēlē bez skaidriem starpmērķiem un posmiem Jūs varat vienkārši doties jebkurā virzienā un atrast kaut ko interesantu. Lielā mērā “piedzīvojuma” garu iekš Zeldas pastiprina unikālas mehānikas, tostarp laika apstākļu ietekme uz spēli, spēja gatavot jebko pie uguns un uzlabota interaktīvā spēles daļa. Immortals tā visa vienkārši nav.

Tajā esošā kaujas sistēma krasi atšķiras no tās, ko piedāvā The Legend of Zelda. Fēnikss ir mītisks varonis, kurš glābj sengrieķu dievu pasauli, un viņam ir vesels lērums ar maģiskām prasmēm, kuras var izmantot cīņās pret monstriem. Viņš var pievilkties pie pretiniekiem, izmantojot pātagu, liek šķēpiem izlīst no zemes un sit ar zemi satricinošiem sitieniem.

Pamatā zobenu sitieni ir līdzīgi tam, kā cīnās Links, taču kombinācijā ar īpašām spējām Fenyx Rising kaujas sistēma atgādina slešerus. Šajā spēlē Jūs varat pievilkties pie lidojošam ienaidniekam, izdarīt vairākus sitienus, izvairīties no atbildes uzbrukuma, pievilkties ar pātagu pie kāda cita ienaidnieka un pabeigt kombināciju ar spēcīgu AoE triecienu. Tas viss, protams, arī patērēs Jūsu izturības skalu.

Cīņas spēlē izskatās daudz iespaidīgākas nekā Breath of The Wild, tieši visu veidu spēju un milzīga daudzuma krāsainu efektu dēļ. Un galvenais ir tas, ka, neraugoties uz “karikatūras” mākslu un kopumā diezgan naivu stāstu, Fenyx Rising ir diezgan grūta spēle. Pietiek vienu reizi aizmirst, ka tie tur Cerberi ar Medūzām ir bīstami pretinieki un drīz vien skatīsies uz ielādes ekrānu.

Un vēl – iespēja uzlabot un attīstīt visu pēc kārtas!

Liela uzmanība Fenyx Rising tiek pievērsta personāža attīstībai un aroda sistēmai, kas balstās uz dažāda veida resursiem. Tātad, lai paaugstinātu izturību ir vajadzīgs Zeva zibens, ko Fīnikss saņem par Tartarusa kapeņu iziešanu. Visu veidu ogas un augi tiek iztērēti dziru sagatavošanai (dziedināšanai, izturības atjaunošanai, nodarāmo bojājumu palielināšanai utt.) Un to efektivitātes uzlabošanai. Spējas var uzlabot ar Harona monētām, kas savukārt ir atlīdzība par izaicinājumu izpildi. Veselības rezerve palielinās apmaiņā pret ambrozijas kristāliem (tos var atrast visā pasaulē), ieroči uzlabojas ar daudzkrāsainiem akmeņiem ko iegūstam no lādēm.

Interesants fakts, ja iepriekšējo rindkopu izvilkt no konteksta varētu izklausīties kā runa ir par kādu uz grinda balstīto mobilo spēli, taču, spēlējot Fenyx Rising, visu šo resursu apjoms nekrīt tik ļoti acīs. Turklāt viņi visi savācās procesā, vai pa ceļam. Neviens un nekad neliek apzināti iet un vākt viņus.

Starp citu, Immortals ir arī spēļu veikals – tāpat kā visās mūsdienu Ubisoft spēlēs. Tur jūs varat iegādāties aprīkojumu un citu kosmētiku, kā parasti. Smieklīgi liekas tas, ka veikals tika “iekļauts” spēles pasaulē – to pārvalda Hermess viltības un tirdzniecības dievs. Nu vēl arī zādzības dievs (laikam ar pašironiju spēlei arī klājas labi).

Vērtējums

Immortals Fenyx Rising ir – krāšņa un ar mīklām pilna piedzīvojumu spēle ar aizraujošu cīņu mehāniku, kurai ļoti trūkst tā, kas ir spēlei no kuras tika ņemta galvenā iedvesma – Genshin Impact! Breath of the Wild! Tas ir slikti – bet tikai tad, ja vēlaties iegūt tieši Zeldas pieredzi no Immortals, bet, kā jau teicu, tam nav jēgas. Ja šajā drūmajā laikā vēlies izspēlēt kādu jautru piedzīvojumu, kas balstīts uz sengrieķu mītiem, Fenyx Rising tam ir lieliski piemērots. Noteikti uzlabos Jums garīgo un gandrīz noteikti neliks sevī vilties.