Kamēr daudzi bija pārņemti ar Cyberpunk 2077, es centos ieturēt distanci. Es skatījos un pētīju visus treilerus un geimpleja video, ko rādija izstrādātāji, bet nekad nejutu spēcīgu vēlmi ieplānot sev atvaļinājuma dienas ap laiku, kad iznāks spēlē. Spēle tiešām izskatījās daudzsološi, bet arī nešķita tāda, kura varētu radīt jaunu žanru vai izveidot kādu revolūciju spēļu pasaulē. Jā, tika daudz, kas solīts ar mākslīgiem intelektiem brīvu un atvērtu pasauli, taču doma par to ka tā laika CDPR galvenajā spēlē, The Witcher 3, turpināja nākt ārā gan jauni ielāpi kļūdu labošanai, gan papildus DLC un nodomāju, ka ja pie spēlēs izstrādes kāds arī strādā tad tikai teorētiski. Realitātē šķiet ka tā arī bija. Spēle iznāca nepabeigta un ar visai daudz trūkstoša satura, ko esam apsprieduši šajā SideCast epizodē. Šeit es aplūkošu spēli tādu, kādu mēs to saņēmām, ignorējot nepiepildītos solījumus.

Ņemot vērā iepriekš teikti, sēžoties klāt Cyberpunk 2077, to nolēmu darīt ar neitrālu un mierīgu attieksmi. Spēlēju GOG versiju, kas tika iegādātā relīzes dienā, par spīti tam ka parasti tā nedaru. Sākums pavisam noteikti nebija iedvesmojošs, jo jau pirmajās spēles minūtēs, spēles otrajā dialogā manu ekrānu pārņēma baltas gaismas. Nepārspīlējot lielākā daļa mana ekrāna bija baltā krāsā, skatoties konkrētā virzienā. Reizē ar to uz ekrāna parādijās koku un krūmu modeļi, kas lidinājās turpat gaisā. Protams biju pārsteigts par notiekošo, bet turpināju spēli.

Nākamās dienas vakarā skatoties forumos atklāju, ka neesmu vienīgais ar šāda veida problēmām. Internets bija pilns ar rakstiem par šāda veida problēmām. Vienīgais risinājums bija gaidīt ielāpus no CDPR. Gribu uzsvērt, ka šādas problēmas mani piemeklēja tieši PC versijā, tomēr spriežot pēc internetā atrodamās informācijas PS4 un Xbox One versijas bija nespēlējamas. Sagaidījis jaunus ielāpus un video kartes draiverus varēju ķerties pie spēles tālāk.

Spēlētāji veido savu versiju par V, spēles galveno varoni. Jūs varat izvēlēties sieviešu vai vīriešu dzimumu , vienlaikus pielāgojot visu, sākot ar frizūru un beidzot ar dzimumorgānu izmēriem. Viens no ievērojamākiem personāžu radīšanas elementiem ir dzīves ceļa izvēle, kas ir V pieredzes apraksts. Tas ietekmē spēles sākumu un pieejamās dialoga iespējas spēlē.

Ja spēlētāji izvēlas “Street Kid”, viņi iepazīs bandu un Night City apkaimi. Ja viņi izvēlēsies “Nomad” dzīvi, viņi uzzinās vairāk par transportlīdzekļiem un dažādu Gearhead klanu politiku, kas dzīvo milzu zonās ārpus pilsētas apkaimēm. Korpo dzīves ceļš pavērs jaunus veidus, kā V varēs tikt galā ar korporācijām, kas valda Night City dzīvē.

Lai kāds būtu ceļš ko izvēlaties, Jūs satieksieties ar Džekiju Velzu, kurš, kāpjot algotņu rindās, kļūst par V. labāko draugu un brāli. Dažas pirmās misijas iepazīstina spēlētājus ar spēles gaitu un mehānikām, kas atgādināja man “Deus Ex” franšīzes rebūtu, bet atvērtas pasaules ietvaros. Kā arī uzzināsiet ka spēlētāj var tikt galā ar problēmām un pabeigt misiju, vairākos veidos.

Ja kādas durvis ir bloķētas, spēlētāji var doties uz balkonu un lēkt uz tuvāko logu. Ja spēlētājs ir neapbruņots, joprojām var iziet uzdevumu , izmantojot ātro hakošanu (quickhacks) un lavīšanos. CD Projekt Red veic lielisku darbu, veidojot elastīgas un piemērotas dažādu veidu spēles stiliem, misijas.

Tomēr ņemiet vērā, ka šie maršruti ir ļoti atkarīgi no tā, kā spēlētājs veido savu V. Ieguldot attīstības punktus dažādos atribūtos, personāža attīstības kokā, būs pieejamas jaunas dialoga opcijas un ceļi līdz misijas mērķim. Ieliekot punktus “Body” atribūtā, dod iespēju V iebaidīt sarunas biedru un atbrīvot sev ceļu tālāk vienkārši noraujot durvis no eņģēm. Punktu ieguldīšana “Intelligence” atribūtā ļauj Jums sarunas laikā ar kādu netrunner (sava veida hakeri Cyberpunk pasaulē) atstāt iespaidu ar savām zināšanām. Vēl tas ļauj viņam uzlauzt datorus, lai iegūtu meklēto informāciju, kas lielākajai daļai cilvēku nav pieejama.

Tas, kā Cyberpunk 2077 atšķiras no Assassin’s Creed līdzīgām spēlēm, ir veids, kā tā pasniedz katru misiju stāstā, kurā spēlētāji kā es ar ar prieku iegrimst. Ja daudzās misijās atvērtajā pasaulē ir par ienaidnieka nogalināšanu vai konkrēta posteņa iekarošanu vai lietas izguvi, CD Projekt Red sniedz spēlētājiem vairākus veidus kā panākt tos mērķus.

Vairākiem otrā plāna uzdevumiem ir atšķirīgi nobeigumi, kas balstīti uz spēlētāju darbībām, un dažiem no tiem ir ietekme uz pasauli. Citos var atrast kādu pavedienu, kas noved pie intriģējošākiem piedzīvojumiem tālāk. Kopumā uzdevumu/misiju kvalitāte ir virs viduvēja. Taču manā skatījumā, Cyberpunk 2077 īpaši izceļas, kad izstrādātāji pieturas pie žanra, pēc kura spēle nosaukta. Labākās misijas man šķīta tās, kurās V veic izmeklēšanu par pazudušu personu vai kādu slepkavību. Detektīvdarbs sader ar kino noir sajūtām, kas ļoti labi papildina spēles pasauli.

Papildus pastiprinošs elements izmeklēšanas sadaļai ir braindances. Tie ir ieraksti par kādiem notikumiem vai pārdzīvojumiem, kas spēles pasaulē aizstāj kino. Izmantojot tās spēlētāji var piedzīvot cita cilvēka atmiņas. Dažās otrā plāna misijās, braindances vai BD, kā to dēvē spēlē, ir galvenā loma lietas atrisināšanā. Spēlētāji atskaņo un analizē atmiņu pētot kā pašu ierakstu kā arī, skaņas un siltuma signāla celiņus, lai atrast kāda veida pavedienus, kas palīdzēs atklāt lietu. Tas ir gudrs veids, kā integrēt izmeklēšanas elementus misijās, liekot tām labi iekļauties pasaulē.

BD ir galvenā loma spēles kampaņā, kas rit ap V. un Johnny Silverhand, ko attēlo un ierunā Kianu Rīvss. Džonijs Silverhands, pareizāk sakot viņa saprāta digitālā versija, jeb konstrukts tiek implantēts V. smadzenēs pēc tam, kad viena no misijām aizgāja greizi. Divi prāti vienā ķermenī lēnām nogalina galveno varoni, un spēlētājiem ir jāizmeklē noslēpumainā biočipa izcelsme ar Silverhanda personību un jāatrod veids, kā izdzīvot. Sākumā abu attiecības ir kā kaķim ar suni, bet V un Silverhand lēnām  var nonākt līdz saprotošām attiecībam, atkarībā no tā, kā spēlētāji izturas pret digitālo konstruktu.

Meklējumi, kas ir saistīti ar Džoniju , izvedīs spēlētājus cauri galvenajiem rajoniem un misijām. Spēlētāji var izskriet cauri galvenajam stāstam apmēram 20 stundu laikā, bet viņi palaidis garām vērtīgas blakus misijas, kas papildinās viņu pieredzi. Piemēram, ja spēlētāji veido spēcīgas attiecības ar Nomad grupas pārstāvi, ko sauc par Panam, vai ja viņiem izdodas atrast kopējo valodu ar Džoniju un viņa veco paziņu vārdā Rogue, tas atbloķēs vairāk veidu, kā pabeigt spēli un tikt pie tā saucamajām, alternatīvām beigām. Tas parāda, ka spēlētāja izvēlei ir nozīme iznākumā, bet tā ir nedaudz sarežģītāka nekā izvēle starp A un B.

Cyberpunk 2077 pasaules stāsts piedāvā tikpat daudz pretī, cik spēlētāji tajā iegulda, un tas atalgo tos, kas iedziļinās tā naratīvā un izpēta pasaules katru mazo nostūri. Sajūta ir tāda, it kā visa uzmanība un CD Projekt Red pūliņi aizgāja uz pasaules veidošanu, kurā spēlētāji var apmaldīties. Reklāmas, plakāti un bukleti palīdz atdzīvināt pasauli, kamēr V. ietekmē tādas lietas kā cīņu par pilsētas mēra amata ieņemšanu vai dažu bandu tālāko likteni.

Par spīti visam šim darbam, spēlētāji saskarsies ar problēmām, kas lauzīs šo lielisko iespaidu ko centās izveidot CDPR. Visa veida bagi, protams sabojā pieredzi, taču agri vai vēlu tos var salabot. Lielākā mana problēmā bija un ir AI, kas nu pavisam nav tik labi izstrādāts kā pasaule ap to. Reakcija un uzvedība smagi klibo. Auto vadīt tie neprot, ja nogrūd tos no ieprogrammētā ceļa sākās interesanti pigori. Night City policijas klātbūtne diez ko daudz nedod viņi it kā patrulē ielas taču ja notiek kāds “negadījums” kur man sāk dzīties pakaļ aizmukt no tiem ir vienkārši, tev jābrauc ātri un taisni. Ienaidnieki savās rutīnās ir pārāk paredzami un uzvedas gandrīz tikpat robotiski kā karavīri no oriģināla “Metal Gear Solid”,kas iznāca 1998 gadā. Kā arī žēl ka izvēles kas ietekmē turpmāko blakus misiju attīstību nav ienākušas arī galvenās stāsta misijās. Galvenā stāstā tāda ir tikai viena un tā pati ir tikai dažas minūtes reāla spēlēšanas laika pirms beigām. Es nerunāšu par spēles tehnisko izpildi tas būs pārāk garš raksts un tam, kā jau minēju ir veltīts mūsu podkāsts.

Vērtējums

Bagi un cita veida problēmas ir ierasti atvērtās pasaules spēlēs, un tie vajā pat labākos piemērus. Tie bija arī sastopami lielā daudzumā CD Projekt Red slavenākajā spēlē The Witcher III: Wild Hunt, bet poļu studijai ir sava vēsture projektu labošanā, un laika gaitā Cyberpunk 2077, visticamāk, būs labāka spēle nekā tā, kas tika izdota decembrī. Taču paliek jautājums, vai cilvēki kā es, kas spēli ir jau izgājuši, tajā laikā kad viss būs “kā nākas un kā bija jābūt” spēli gribēs ieziet atkārtoti? Šis nav daduzspēlētāju projekts kā “No Mans Sky”. Man šķiet būs jāpacenšas, lai no šis spēles uztaisīt tādu pašu veiksmes stāstu kā The Witcher III: Wild Hunt.


Pašreizējā stāvoklī Cyberpunk 2077 joprojām ir laba pieredze ja spēlēt to uz pietiekoši jaudīga PC. Spēles naratīs un tās izcilais misiju dizains padara šo detektīvstāsta pieredzi par nedaudz labāku spēli salīdzinot ar tipisku atvērtās pasaules piedzīvojumu spēles stāstu. Ir grūti atzīt taču es iesaku, pagaidīt kamēr visu salabos, un tad iegādāties spēli. Varbūt Complete Edition ar jau visiem DLC. Pašreizējā stāvoklī to rekomendēt ir grūti.