Sākums Apskati Horizon: Forbidden West apskats

Horizon: Forbidden West apskats

0

Mana iepazīšanās ar Horizon franšīzi nesākās īpaši gludi. Zero Dawn iznāca 2017. gadā un es tai īpaši uzmanību nepievērsu, bet vienā no PS Store izpārdošanām ieķēru Complete Edition par kādiem 15 eiro. Spēles sākums bija visai lēns un galīgi mani nepaķēra. Noliku to malā uz pāris mēnešiem, bet tomēr nolēmu dot otro iespēju. Labi ka tā. Tā bija viena izcili laba spēle. Lielisks sci-fi un fantasy apvienojums, nemaz nerunājot par aizraujošo sižetu, kas bija pilns ar noslēpumiem. Nebiju vīlies, ja nu vienīgi tajā, ka nepieķēros spēlei ātrāk.

Pārtinot notikumus uz mūsdienām – lielākais jautājums bija par to vai sīkvels spēs noturēt manu uzmanību tieši no sižeta viedokļa. Iepriekš visu uz priekšu dzina nebeidzamie jautājumi par to kā pasaule izbeidzās un kas īsti notika ar cilvēci. Tagad uz šiem jautājumiem ir visai daudz atbilžu. Nepalīdzēja arī spēles sākums, kas arī šoreiz bija visai lēns, tomēr nolēmu nepieļaut pagātnes kļūdas un turpināju spēlēt. Jāsaka ka arī šoreiz nebiju vīlies, jo Guerilla Games ir pievienojuši lērumu jaunu mistēriju, kā arī pamanījās apgriezt kājām gaisā pāris lietas, ko zinājām no pirmās spēles. Lieki teikt, ka tiku ļoti aizrauts un nācās pat uz brīdi nolikt malā Pokemon Legends: Arceus, ko tik ļoti gaidīju, bet nu par visu pēc kārtas.

Izstrādātājs: Guerilla Games
Izdevējs: Sony Interactive Entertainment
Relīze: 2022. gada 18. februāris
Cena: €69.99 PS5 /  €59.99 PS4

Spēle principā sākas uzreiz pēc iepriekšējās beigām. Eiloja vēl aizvien meklē risinājumu mirstošās planētas problēmai un cenšas atrast mākslīgā intelekta GAIA kopiju. Detaļas par sižetu ieslīgt īsti nevēlos, jo šī ir viena no tām lietām, kuru labāk pieredzēt pašam. Šoreiz pasaules glābšanā Eiloja gan nav viena. Atgriežas visai daudz pazīstamu seju, kā arī dažādas jaunas.

Progresējot cauri spēlei tiek atslēgta bāze, kas kalpo kā tikšanās punkts Eilojai un viņas sabiedrotajiem. Šajā brīdī mani sāka pārņemt nelāgas Mass Effect 2 sajūtas. Tev ir vieta kur apmesties, pamazām taja rekrutē kompanjonus, veic dažādus uzdevumus viņu labā, paralēli glābjot pasauli un cenšoties pārvarēt neiespējamo. Jūs saprotat uz ko es tēmēju – tā saucamais Suicide Mission. Tik tiešām likās ka ja es neizdarīšu visu iespējamo, kāds no personāžiem mirs. Diemžēl arī embargo min uz papēžiem un apskats tiek veidots burtiski 20 stundas pirms es drīkstēšu to publicēt. Rezultātā es nolēmu – kā būs tā būs, ja nu kas sākšu spēli no jauna mierīgākā tempā. Varu uzreiz visus nomierināt – gluži kā pirmā spēle, arī šī, ja neskaita atvērto pasauli, ir visai lineāra. Vienīgie izņēmumi ir kompanjonu vervēšanā, kur viens vai divi personāži var būt vai nebūt daļa no beigu komandas. Spēles beigas tas gan nekā neietekmē. Tomēr jāsaka, ka ir visai patīkami aprunāties un uzzināt jaunas lietas Eilojas palīgiem, lai arī tas globāli nekādu labumu nedod.

Pati bāze lēnām paveras ar plašākām iespējām, ļaujot apgūt dažādu jaunu mašīnu pieradināšanu, kā arī uzlabot ekipējumu. Tas arī viss. Bāzes funkcionalitātei vairāk bija sekundāra loma, kas bija neliela vilšanās. Spēlē ir daudz ko darīt, tomēr es arī neiebilstu pret kaut kādu progresu šīs vietas pakāpeniskai uzlabošanai ar resursiem vai kā tamlīdzīgi. Tā vietā ar vien jaunas telpas atveras pakāpeniski ejot cauri stāstam. Un tikai dažas no tam ir ar kādu funkcionalitāti.

Kas attiecas uz geimpleju – tas pats vecais Horizon: Zero Dawn, tikai ar lērumu uzlabojumu. Pilnīgi visi ieroči no pirmās spēles ir pieejami un daudziem ir paplašināts munīcijas klāsts, kā arī ir šādi tādi jaunievedumi. Cīņa notiek tieši tādā pašā stilā – meklējam vājās vietas uz robotiem un šaujam pa tām. Ar cilvēkiem šoreiz ir nedaudz ķēpīgāk, jo Tenakth, kas ir aizliegto rietumu vietējā cilts ir krietni labāk bruņota par Norām un Karžām. Gandrīz nevienu neizdosies nogāzt ar vienu šāvienu galvā – vispirms nāksies nošaut nost ķiveri, kas savukārt ļoti ierobežo Stealth Archer geimpleju. Tā vietā ja gribēsies atbrīvoties no pretiniekiem klusām – nāksies to darīt ar savu šķēpu no ļoti tuva attāluma.

Arī prasmju koks ir saņēmis uzlabojumus – tagad tas ir sadalīts 6 daļās. Labās ziņas ir tādas, ka ja iespringt uz papildus misijām – ar laiku būs iespējams atslēgt pilnīgi visu. Prasmju punktus saņem ne tikai sasniedzot jaunu līmeni, bet vienkārši pildot misijas. Pašas iedaļas koncentrējas uz dažādām lietām – tuvcīņa, lokšaušana, mašīnu pakļaušana, lavīšanās un tml. Tagad arī ir iespējams atkivizēt Valor Skills, kas ir īslaicīgs būsteris vienai no jau minētajām prasmēm. Laiku ierobežo violets stabiņš, kurš lēnām krītas un uzpildīt to var cīnoties ar pretiniekiem. Klasiski.

Eiloja ir saņēmusi ar dāzādus jaunus instrumentus ar ko pārvietoties cauri pasaulei – glaideris, kas ir jaunākais trends atvērtās pasaules spēlēs, virves šāvējējs, kas arī ir jaunākais trends atvērtās pasaules spēlēs, kā arī iespēja lidot uz mašīnām, un ienirt ūdenī ar elpošanas iekārtu, kas savukārt paver jaunus geimpleja elementus. Ar to es domāju peldēšanu, jo cīnīties ar mašīnām zem ūdens nesanāks un pārsvarā viss ko vari darīt ir peldēt prom. Tas viss protams ļauj apskatīt jauno karti, kas šoreiz viennozīmīgi pārspēj oriģinālo. Vizuāli šeit viss izskatās fantastiski. Ļoti bieži izdevās aizmirst par savu gala mērķi un attapos kāpjot augstākās virsotnēs, lai aplūkotu šo skaisto pasauli.

Ekipējuma uzlabošana ir kļuvusi nedaudz sarežģītākā, bet tikai dēļ tā fakta, ka spēles pasaulē ir lērums jaunu mašīnu un dzīvo radību. Attiecīgi jāmeklē ir vairāk dažādu resursu, nevis daudz vienu un to pašu. Pozitīvais ir tas, ka varam vākt visu pēc sirds patikas. Lietas kam vairs nepietiek vietas inventārā, automātiski tiek nosūtītas uz lādi, jeb Stash, kurai piekļūt var no jebkura ciemata. Šis noteikti būs gaumes jautājums. Vieniem patiks, otriem liksies ka tas ir vēl viens laika kavēklis pasaulē kurā jau tā ir lērums darāmā. Un tik tiešām – ēku drupas, Tallnecks, kas atkal kalpo kā torņi spēles kartes atklāšanai, sacīkstes uz mašīnām, lielais daudzums misiju, bandītu nometnes utt. Spēles karte ir nosēta ikonās un darāmais atradīsies ik uz soļa. Patīkami ir tas, ka to visu darīt nav vajadzīgs, lai veiksmīgi pabeigtu spēli. Es personīgi neesmu iztīrījis pat pusi kartes un visticamāk atstāšu to savam otrajam piegājienam.

Cīņas sarežģītība arī ir ļoti plaši pielāgojama. Es regulāri pārslēdzos starp dažādajām opcijām gan lai ietaupītu laiku, gan pilnvērtīgi izbaudītu bosu cīņas. Gluži kā pirmajā ir pieejams Story režīms, kas nesagādā nekādu izaicinājumu un ļauj vienkārši izbaudīt stāstu, un tad ir Easy, Normal, Hard un Very Hard. Pēdējais ir visai brutāls, bet normal būs ok vairumam spēlētāju.

Te gan ir jāsaka, ka mašīnu dalīšana reizinātājos ir interesanta tikai tik ilgi un es domāju ka noteikti būs atsevišķi spēlētāji, kas pēc ilgām, vienveidīgām cīņām izvēlēsies zemāku sarežģītību, vienkārši lai pabeigtu spēli. Protams nav jāiet cīnīties ar katru gaismas avotu spēlē, taču Stealth pieeja reāli soda spēlētāju. Ja tu izvēlies visam lavīties garām zaudē lērumu pieredzes punktu. Es visai regulāri sasniedzu pa pāris līmeņiem vienkāršo dodoties no punkta A uz punktu B likvidējot visu savā ceļā.

Spēli vajā arī dažādas tehniskas ķibeles. Guerilla Games protams esot vairumu salabojuši ar ielāpu, kas būs pieejams relīzes dienā un es varēju spēli uzspēlēt arī ar to, taču no izstrādātājam zināmajām problēmām ne viss solītais ir novērsts. Kā piemēram periodiski pārvietojoties pa spēles pasauli izlec melns ekrāns, kas liek pasaulei ielādēties no jauna. Tas ilgst vien 2-4 sekundes taču nedaudz izrauj Tevi no spēles. Vēl Eiloja mēģinot atvērt lādes mēdz vienkārši iesprūst atvēršanas animācijā. Šeit gan vienīgais risinājums ir ielādēt pēdējo saglabāto punktu. Ja melnais ekrāns ir zināms izstrādātajiem un it kā bija jābūt salabotam ar versiju 1.03, lai gan turpināju ar to saskārties arī pēc ielāpa uzstādīšanas, tad šī problēma neparādījās pie zināmo saraksta, taču pēc ielāpa ar to vairs nesaskāros. Pats to piedzīvoju vien 2 reizes, tādēļ nevaru pateikt vai ar šo nāksies cīnīties relīzes dienā. Paralēli ir vizuāli defekti, kā dīvainas sejas animācijas, taču to ar pieredzēju vien pāris reizes un problēmas ar tekstūrām, kas uzreiz nevēlas ielādēties, rezultātā mājas parādās no nekurienes. Neko spēli graujošu nepiedzīvoju un kopumā ja skatāmies uz pēdējām spēļu relīzēm Guerilla var apsveikt ar ļoti stabilu pieredzi. Šie pāris sīkumi, ja nav jau novērsti, tiks izlaboti tuvākajā laikā.

Neviens protams nav atcēlis konsoļu deficītu un ja kāds ar PS4 uzdod jautājumu vai ir vērts spēli baudīt uz PS4 – atbilde ir jā. Protams, ka vizuāli spēle neizskatās tik labi, kā uz PS5, tomēr tā aizvien ir viena un tā pati spēle, ar to pašu pieredzi, ja neskaita garākus ielādes laikus un pāris PS4 individuālas problēmas, kas arī tikšot novērstas ar relīzes dienas ielāpu. Nopietni – neļaujiet PS5 iztrūkumam laupīt iespēju izbaudīt šo spēli. Piedevām PS4 versija uzreiz nāk kopā ar PS5 versiju, kas nozīmē ka vēlāk varēs to baudīt jau uz jaunajiem dzelžiem.

Horizon Forbiden West pavisam noteikti ir cienīgs turpinājums. Šoreiz gan ar visiem pavērsieniem stāsts uz mani neatstāja tik dziļi iespaidu kā pirmā spēle, tomēr visās citās frontēs tā ir krietni uzlabota. Sižets gan šeit manuprāt būs noteicošais faktors, jo būsim reāli – spēle ir savdabīgs Monster Hunter un Ubisoft atvērto pasauļu receptes maisījums. Attiecīgi geimplejs uz citu fona īpaši neizceļas. Akcents ir tieši uz pasauli, stāstu un personāžiem un šeit ir padarīts lielisks darbs. Ja patika pirmā – šī neliks vilties. Tas nav 10/10 meistardarbs, taču noteikti ir pelnījusi vietu katra Playstation fana spēļu bibliotēkā. Tikmēr Pokemon Legends Arceus vēl vismaz kādu laiciņu turpinās atpūsties, jo man ir jāpabeidz iekarot aizliegtie rietumi.

Nav komentāru

Atstāt atbildi

Ierakstiet savu komentāru!
Ievadi savu vārdu